par fotokamerām un standartiem... par cilvēkiem un patērētājiem...
pirms gadiem trim, šķiet Pāže, kādā pasākumā izteicās, ka tagad jau tāpat kā astoņdesmitajos gados, kad plašākai sabiedrībai kļuva pieejamas kompaktkameras ar fokālo fokusa attālumu, katrs kļūst par fotogrāfu...


un tad likās, ka 'ak mani dievi, ja tā tas turpinās attīstīties, kādi tad būs fotomākslas kritēriji pēc pieciem gadiem, ja jau mākslu taisīs katrs - pusaudzis vai namamāte, ugunsdzēsējs vai striptīzdejotāja'

bet laiks iet un kritēriji nemaz nav cēlušies, drīzāk notiek pretējais process... kompaktkameru kvalitāte īpaši pēdējos gados nav cēlusies, ceļas megapikseļi un visādi ūberkruti digitālie filtri, kas padara attēlu laizāmāku, bet bilžu kvalitāte, ja neiet uz leju, ta stāv uz vietas... spoguļkameras arī attīstās ļoti lēnām... attīstība kaut kāda jau ir un tā distance starp digiziepotājiem un spoguļprofiem aug, bet ļoooti lēnām...

un tagad ir izveidojusies situācija, kad normālo mirstīgo, tb 95% populācijas vidū ir izveidojies kvalitātes standarts fotogrāfijai, kurš ir tāls no ideālā... šai bildei nav asuma, ir milzīgi kontrasti vai arī to vispār nav, tā ir pārgaismota vai nepilnīgi eksponēta, noblūrēta un spilgtums līdz maksimumam... arī cilvēki,kuri nopērk dārgas spoguļkameras, pārsvarā izlīdzas ar automātiskajiem režīmiem, lētu plaša diapazona optiku, iebūvēto zibspuldzi un dabū to pat ko no ziepnieka un jūtas kruti.. kad šāds normāls lietotājs ierauga fotogrāfiju, kura iziet no šiem rāmjiem - ir asa un pareizi noeksponēta, cilvēks ir šokā - ak Dievs, pumpas un grumbas un vispār viss izskatās drausmīgi...

tas laikam tāpat kā ar mākslu, laikam - naturālistiskas pilsētas ēkas un ievērojamās vietas sagleznotas - tā ir māksla, bet van Gogs ir vienkārši šizofrēniski sasmērēts (sabojāts) audekls... vot tā...

tā ka uztraukties par to, ka fotomākslas standarti augs un katrs būs fotomākslinieks, ir pāragri... jā, tagad ir vairāk fotogrāfu, kā tas bija, teiksim, sešdesmitajos gados, bet tagad arī cilvēku ir vairāk un tā vienkārši ir izteiksmes forma, kura ir kļuvusi pieejamāka...


P.S. paredzot, ka noteikti atradīsies "cibiņi" (viņu māti), kuri šo postu uztvers kā pašreklāmu, cenšanos izcelties uz "vienkāršo" fona u.tml., aizbildināšos, ka pats sevi par fotogrāfu neuzskatu un neuzskatu, ka manas fotogrāfijas pilnībā atbilst labas fotogrāfijas standartiem, tāpēc posts nav par mani, bet gan tīri mani, kā cilvēka, kurš interesējas par fotogrāfiju, novērojumi...