interesanti, ka kad cilvēki kino kopojas smejoties, tā ir pornogrāfija, kad raudot - festivālfilma..

šodien dzirdēju vecmammu runājam latviski un piefiksēju, ka viņa latviski runā tieši tāpat, kā cilvēki, kuri nezina latgaļu valodu, runā latgaliski - viņa vienkārši mainīja vārdiem galotnes un atsevišķas skaņas, bet vārdus lietoja tos pašus, kurus lieto savā valodā.. kā izklausās izkropļota latgaļu valoda var dzirdēt bieži, bet šādā veidā kropļotu latviešu valodu vienkārši ir jādzird, izklausās pēc kāda vietējā Rēzeknes pagalma slenga...

- dažādu primitīvu ekonomisko simulatoru (a ļa Theme Park) spēlēšana pirms-ekonomiskās-atbildības vecumā ir izveidojusi ļoti pozitīvu attieksmi pret naudu... es ar vieglu roku un mierīgu sirdi apmaksāju rēķinus un kredītus, absolūti nesatraucoties par to, ka pēc dažādu obligāto maksājumu izdarīšanas, palieku pa nullēm un pat maizi vairāk nav par ko nopirkt... ekonomiskajos simulatoros tajos laikos, kad vēl tos spēlēju, arī viss izgāja pa nullēm - cik nopelni, tik aiziet uz globāliem mērķiem.. un tur nav par ko uztraukties...

- trilleru skatīšanās agrākā vecumā rezultāts ir tas, ka atpakaļskaitīšanas taimerim a-ļa "press any key to continue" es parasti sagaidu, kad parādās cipars "1" pirms nospiest "any key"...

tā nu sanāk, ka mana studiju programma ir atzars no programmēšanas inženieriem un tāpēc mums daudzas lekcijas notiek kopā... jāatzīst, ka pirmā kursa programmētāji pie mums ir ļoti dīvaini:

- kursa līderis vienīgā kursa meitene, kura ir ļoti skaļa, runā nepārtraukti, skaļi smejas un neko nesaprot... visi kursa vīrieši ir pie viņas kājām...
- viss kurss pārvietojas barā... nav iespējams kaut kur pilsētā satikt kādu no viņiem atsevišķi... nesen konstatēju, ka ja pilsētā satiec 15 - 20 cilvēkus lielu baru, ar 95% varbūtību, tas ir mūsu 1. programmētāju kurss...
- centrā gandrīz vienmēr ir minētā sieviete...
- visi nāk ar priekšzināšanām un C++ viņiem ir garlaicīga un nevajadzīga lieta... ja uz mājasdarbiem tiek dots mēnesis, tad gandrīz viss kurss gatavās programmas iesniedz tajā pašā dienā, jo tās tiek uzrakstītas uzdevuma nosaukšanas gaitā...
- viņi spēlē 1982. gada Super Mario

pašreizējā darba vietā es strādāju divus gadus un trīs vai četrus mēnešus... pirmajās dienās man parādīja plauktiņu, kur stāvēja visu biroja darbinieku tējas... tur bija liela možuma izvēle, bija arī liptoni un dilmahi... drīz vien tur parādījās divas bundžiņas ar beramajām tējām - zaļā un melnā... vēl pēc laika ķirbītis un maisiņš ar mate... pagāja aptuveni pusotrs gads un es nobrīnījos, ka manas tējas kaut kā ļoti ātri sāk beigties... tējas dzeršanas paradumus es mainījis nebiju, taču tēja beidzās divreiz - trīsreiz ātrāk, kā sākumā...

vakar to visu atceroties ielūkojos plauktiņā un konstatēju, ka tur nav nevienas pašas maisiņu kastītes, bet manām beramo tēju kastītēm ir pievienojušās vēl dažas... taču to uz visiem darbiniekiem noteikti nepietiek... tā ka nu ir skaidrs, kur paliek manas tējas :)

storijs jau ļoti vienkāršs - protams, ka neviens neies dzert beramo tēju, ja ir maisiņi... taču maisiņiem ir tendence beigties un tad, tā kā dzert nav ko, var taču aizņemties šķipsniņu tējas no kādas no kastītēm, to pat neviens nepamanīs... tā nu tagad viss(?) birojs dzer beramo tēju...

un jā, tagad aizvien retāk birojā var dzirdēt radio SWH... vasarā vairāk neskan pavisam, ziemā reizēm ļaudīm uznāk nostaļģija... un labi vien ir, jo SWH vienkārši nogalina manas smadzenes :P

izskatās, ka Amerikā vārds "feministe" ir kļuvis sinonīms "lesbietei"...

pēdējā laikā baigi sākuši fotosaitos reitingi kristies... jāsāk postot kaut ko ar krūtīm... vairāk miesas => labāks reitings... viena no nepopulārākajām bildēm, ko esmu postojis, ir Anduks mētelī un jo mazāk drēbju modelei virsū, jo augstāks reitings.... ja drēbju nav vispār, šāda fotogrāfija ir prēmijas vērta :D kaut gan, kā nu kur...


latviešiem kailfoto visam ir jābūt labi saskatāmam.. ja ir pa tumšu un kaut kas ir noslēpts, tad protams atkal reitings krīt... nu jā, un par morbīdām fotogrāfijām arī reitingi krīt.. tur pat nav svarīgi, ir redzamas krūtis, vai nav, bilde tiks nogremdēta... vot tā :) labāk par aktiem tiek vērtēti kukaiņi, dzīvnieki, bērni un dabasskati... kritizēt ir gatavs katrs, ieskaitot pustrakas vecenītes un skolniekus, kuri izņemot sava suņa ekskrementus, dzīvē maz ko ir bildējuši... katrs letiņš dvēselē ir Gunārs Binde vai vismaz Gundega Deģe un par fotogrāfiju zina absolūti visu...

krievi mierīgi uztver morbiditāti... ļoti kritizē un piedāvā izdzert indi vai vēl kā citādāk izbeigt radošās mocības... likums par kailāka modele => augstāks reitings paliek spēkā arī šeit un darbojas izteiksmīgāk kā latviešiem... labāk par aktiem netiek vērtēts it nekas... kritizē visi un labprāt... vājajiem vietas nav, izdzīvo tikai stiprākie un nihilisti.... kaut gan nereti sanāk saskarties arī ar diezgan pamatotu un labi argumentētu kritiku...

rietumos ar aktiem ir jābūt ļoti uzmanīgam... protams, likums ir spēkā - jo vairāk plikumu, jo vairāk punktu, taču ja saitam nav vecuma identifikatora, var arī izbanot nafig (latvieši, btw, ir banojuši arī par apakšveļu ;D)... morbīdumu uztver ar baigo sajūsmu, par to nāk klāt bonuspunkti... no visiem žanriem visaugstākie vērtējumi ir dabasskatiem un aktiem... reizēm labus vērtējumus saņem arī konceptuālā māksla, kas austrumeiropā vispār netiek pieņemta... kritizē nelabprāt... ja pateikt nav ko vai fotogrāfija nepatīk, iet garām, skatās citas, ja patīk, tad tā arī pasaka, ka patīk un kas patīk... ļoti kulturāla un smalkjūtīga tauta, neskatoties uz dažreiz ļoti savdabīgu iekšējo pasauli ;D...

kaut kā esmu jau labu laiku atpakaļ piefiksējis un arvien apstiprinās šis novērojums - jebkurā daiļliteratūras žanrā (kas nu ir lasīti), gultas ainas autores sievietes apraksta daudz intīmāk, detalizētāk un nereti ar lielāku cinismu... vīrieši autori parasti dod mājienu "un tagad notiek sekss" un aizvelk aizkaru... sieviete autore apraksta kāda kuram apakšveļa, kā tā tiek nodabūta nost un kā nepieciešamās ķermeņa daļas tiek ievadītas nepieciešamajās ķermeņa atverēs... un kā vēlāk abi vai visi trīs vai cik nu viņu tur ir uzsmēķē... pievēršot tam tik lielu uzmanību, ka rodas sajūta, ka stāsts būtībā ir tieši par seksu, nevis par augstām un cēlām matērijām :D

bet šī ir tikai viena no lietām, kas man nepatīk sieviešu autoru darbos, ir arī citas :)


no psiholoģijas gan mēs zinām, ka vīrieti seksuāli vairāk uzbudina vizuāls attēlojums, bet sievieti - apraksts... tas visu izskaidro... un patiešām es ar baigo sajūsmu vēroju gultas ainas un mīlu Eiropas režisoru nekautrēšanos parādīt visu gana smalki un atklāti, bet sieva parasti to nokomentē ar "atkal filma par seksu"...

pirms gadiem trim, šķiet Pāže, kādā pasākumā izteicās, ka tagad jau tāpat kā astoņdesmitajos gados, kad plašākai sabiedrībai kļuva pieejamas kompaktkameras ar fokālo fokusa attālumu, katrs kļūst par fotogrāfu...


un tad likās, ka 'ak mani dievi, ja tā tas turpinās attīstīties, kādi tad būs fotomākslas kritēriji pēc pieciem gadiem, ja jau mākslu taisīs katrs - pusaudzis vai namamāte, ugunsdzēsējs vai striptīzdejotāja'

bet laiks iet un kritēriji nemaz nav cēlušies, drīzāk notiek pretējais process... kompaktkameru kvalitāte īpaši pēdējos gados nav cēlusies, ceļas megapikseļi un visādi ūberkruti digitālie filtri, kas padara attēlu laizāmāku, bet bilžu kvalitāte, ja neiet uz leju, ta stāv uz vietas... spoguļkameras arī attīstās ļoti lēnām... attīstība kaut kāda jau ir un tā distance starp digiziepotājiem un spoguļprofiem aug, bet ļoooti lēnām...

un tagad ir izveidojusies situācija, kad normālo mirstīgo, tb 95% populācijas vidū ir izveidojies kvalitātes standarts fotogrāfijai, kurš ir tāls no ideālā... šai bildei nav asuma, ir milzīgi kontrasti vai arī to vispār nav, tā ir pārgaismota vai nepilnīgi eksponēta, noblūrēta un spilgtums līdz maksimumam... arī cilvēki,kuri nopērk dārgas spoguļkameras, pārsvarā izlīdzas ar automātiskajiem režīmiem, lētu plaša diapazona optiku, iebūvēto zibspuldzi un dabū to pat ko no ziepnieka un jūtas kruti.. kad šāds normāls lietotājs ierauga fotogrāfiju, kura iziet no šiem rāmjiem - ir asa un pareizi noeksponēta, cilvēks ir šokā - ak Dievs, pumpas un grumbas un vispār viss izskatās drausmīgi...

tas laikam tāpat kā ar mākslu, laikam - naturālistiskas pilsētas ēkas un ievērojamās vietas sagleznotas - tā ir māksla, bet van Gogs ir vienkārši šizofrēniski sasmērēts (sabojāts) audekls... vot tā...

tā ka uztraukties par to, ka fotomākslas standarti augs un katrs būs fotomākslinieks, ir pāragri... jā, tagad ir vairāk fotogrāfu, kā tas bija, teiksim, sešdesmitajos gados, bet tagad arī cilvēku ir vairāk un tā vienkārši ir izteiksmes forma, kura ir kļuvusi pieejamāka...


P.S. paredzot, ka noteikti atradīsies "cibiņi" (viņu māti), kuri šo postu uztvers kā pašreklāmu, cenšanos izcelties uz "vienkāršo" fona u.tml., aizbildināšos, ka pats sevi par fotogrāfu neuzskatu un neuzskatu, ka manas fotogrāfijas pilnībā atbilst labas fotogrāfijas standartiem, tāpēc posts nav par mani, bet gan tīri mani, kā cilvēka, kurš interesējas par fotogrāfiju, novērojumi...

kādreiz kaitināja kā raksta pokemoni, bet pokemoni izmira un nepalika vairs... tagad laiku pa laikam lasu komentārus draugos pie manu modeļu bildēm un, ak mani dievi, es nespēju izlasīt lielāko daļu no tā ko tur raksta... cilvēki raksta kaut kādā kodā, kurš man ir nesaprotams un neskaidrs... un labi vien ir, kamēr raksta latviski, kad sāk rakstīt latinicā krieviski un izmantot "w", "x", "y" un ciparus, es šaujos nost... nu nevar normāls cilvēks tādu izlasīt, manuprāt..

šodien bildēju māsīcas dzimšanas dienā un vēlāk skatoties bildes konstatēju, ka es absolūti neprotu bildēt pasākumus/notikumus/hroniku... es esmu portretists un tas ir vienīgais, ko es protu bildēt... reizēm pat kaut kas sanāk... tad nu lūk, no 400 bildēm, 350 ir portreti... kam vēlāk šīs bildes būs vajadzīgas? vot tas laikam arī ir tas iemesls, kāpēc es neparakstos bildēt kāzās/bērēs/pasākumos....

mdē, tomēr vīrieša psiholoģija ir dīvaina lieta...

vakardien uzbridu fotogrāfiju sērijai, kur bija redzams fotoaparāts "SMENA", bet ar ļoti interesantu, līdz šim neredzētu optiku... tikai pie sērijas beigām piefiksēju, ka fotogrāfijās šo te kameru tur kaila skaistule... laikam jau arī nebūtu pamanījis, ja vien tieši tajā bildē viņa nebūtu pagriezusies ar muguru tā, ka kamera nebija redzama un skatiens sāka meklēt citu vietu kur pieķerties ;)

jau sen pats biju pamanījis, bet vēlāk arī studējot psiholoģiju, mācījos par uzvedības modeļiem, kuri mainās atkarībā no cilvēkiem, kas ir apkārt...

nu piemēram, cilvēks skolā ir galīgs ņuņņa... viņam tiek no visiem... puikas sit, meitenes izsmej, skolotāji nepārtraukti soda un ņirgājas... pilnīgs neveiksminieks... taču neveiksminieks viņš ir tikai tik ilgi, kamēr atrodas šajā skolā... izraujoties no skolas, jeb precīzāk, no tiem cilvēkiem, kas pret viņu šādi izturējās, viņš, piemēram, kļūst ļoti advancēts un kruts... tad nu lūk... šis te bankas prezidents, kuru visi ciena un kura priekšā visi klanās un par lielu priekšnieku dēvē un kuram sieva supermodele un vasarnīca Jūrmalā un jahta un hvz kas vēl... šis te cilvēks nejauši sastop kādu no tiem, kas par viņu skolas laikā sita... un kaut tas tagad ir bezpajumtnieks un alkoholiķis/narkomāns, taču uzreiz ieslēdzas upura uzvedība... protams, šis te bankas prezidents saprot, ka nedrīst tā justies un tad mēģina atriebties šim te nabagam, kurš vainīgs viņa priekšā tikai par visiem bērniem raksturīgo nežēlību, bet tas nemaina situāciju - bankas prezidenta uzvedību vada kāds bezpajumtnieks....

nu lūk tā... un arī uz sevis es ļoti bieži pamanu pārslēdzamies šos uzvedības modeļus... tad nu Dorianā es biju āksts un tāds es arī esmu palicis... he-he...

uz trenažieru zāles ģērbtuves skapīšiem attēloti alfas tēviņi no kultūrisma, kuru delnas ir resnākas par manu vidukli... atņirgti zobi, samiegtas acis - testosterons plūst no fotogrāfijām... skapīšos iekšā ir salīmēti izgriezumi no žurnāliem "Zīlīte" un "Ezis"... kādreiz, kad būs līdzi fotoaparāts, nobildēšu...

ko gan tas varētu nozīmēt?