neliels novērojums no psiholoģijas un paša pieredzes...
jau sen pats biju pamanījis, bet vēlāk arī studējot psiholoģiju, mācījos par uzvedības modeļiem, kuri mainās atkarībā no cilvēkiem, kas ir apkārt...

nu piemēram, cilvēks skolā ir galīgs ņuņņa... viņam tiek no visiem... puikas sit, meitenes izsmej, skolotāji nepārtraukti soda un ņirgājas... pilnīgs neveiksminieks... taču neveiksminieks viņš ir tikai tik ilgi, kamēr atrodas šajā skolā... izraujoties no skolas, jeb precīzāk, no tiem cilvēkiem, kas pret viņu šādi izturējās, viņš, piemēram, kļūst ļoti advancēts un kruts... tad nu lūk... šis te bankas prezidents, kuru visi ciena un kura priekšā visi klanās un par lielu priekšnieku dēvē un kuram sieva supermodele un vasarnīca Jūrmalā un jahta un hvz kas vēl... šis te cilvēks nejauši sastop kādu no tiem, kas par viņu skolas laikā sita... un kaut tas tagad ir bezpajumtnieks un alkoholiķis/narkomāns, taču uzreiz ieslēdzas upura uzvedība... protams, šis te bankas prezidents saprot, ka nedrīst tā justies un tad mēģina atriebties šim te nabagam, kurš vainīgs viņa priekšā tikai par visiem bērniem raksturīgo nežēlību, bet tas nemaina situāciju - bankas prezidenta uzvedību vada kāds bezpajumtnieks....

nu lūk tā... un arī uz sevis es ļoti bieži pamanu pārslēdzamies šos uzvedības modeļus... tad nu Dorianā es biju āksts un tāds es arī esmu palicis... he-he...