Ctrl + Alt + Delete [entries|archive|friends|userinfo]
LiZii

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Un tomēr retorisks jautājums... [Sep. 30th, 2013|10:24 pm]
[Tags|, , , ]

Mani jau gadiem nodarbina jautājums: "Kāpēc lielākā daļa man apkārt esošo cilvēku atsakās pieņemt kā normālu, nepārsteidzošu, nenosodāmu un akceptējamu atzinumu: "Man nepatīk bērni!"?
Kādēļ tas ir tik neticami, nedabiski un visādi citādi ne...

Līdzīgā veidā atzīstot, ka kādam nepatīk krievi, vācieši, ebreji, latgaļi vai kāda cita cilvēku, dzīvnieku vai kukaiņu suga, tas nebūt neizraisa tik pretdabisku, neticamu vai kādā citā veidā nelāgas apbrīnas vērtu atzinumu (ar nosacījumu, ja cilvēkam šī nepatika nav tik saasināta, ka viņš ir gatavs galēt un kaut, pieņemot, ka tas ir cits stāsts).
Kādēļ būtu jāpieņem, ka cilvēkiem būtu jāpatīk bērni tikai tādēļ, ka viņi ir mazas, itkā nevainīgas būtnes, un tādēļ mistiskā kārtā iegūst tādas kvalitātes kā - jauki, mīļi, pūkaini, "gribu tādu sev!"
Katrā ziņā no visām "bērnu īpašībām" man visvairāk tīk tā, ka tos var izvēlēties neradīt!
link2 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

[Sep. 15th, 2013|04:46 pm]
[Tags|, , , ]

Pamostamies no rīta mājās, kurās ciemojamies.
Es: "Kā gulēji?"
Mr.: "Bieži modos pa nakti!"
Es: "Nu tas ir normāli, guļot svešā vietā!"
Mr.: "Bet citreiz es guļu kā sists!"
Es: "Nu, acīmredzot, šoreiz tevi neviens nesita!"
linkCtrl+Alt+Delete

[Sep. 10th, 2013|08:10 pm]
[Tags|, , , ]

Sēžu uz gultas un skaitu: "Trendelenburga poza, Trendelenburga poza... Kā lai nesajauc un pareizi atcerās!? Nu labi ir Lembergs, bet vai mums ir Trende?"
Mr.: " Ir Grende!"
Es: "Derēs! Grende un Lembergs gulēja Trendelenburga pozā!"
linkCtrl+Alt+Delete

[Sep. 3rd, 2013|08:18 pm]
[Tags|, , , , ]

Rēķinu pagājušā semestra vidējo atzīmi, ieraugu iznākumu: "Nu vai zin', ar šitādu jau var arī stipendiju nedabūt!"
Mr.: "Cik tad ir?"
Es: " 9,13!"
Mr.: "Nu beidz! Ja tev tāda būtu teologos, tad varbūt tu varētu sūdzēties, bet ne jau mediķos!"
linkCtrl+Alt+Delete

Mājas... [Sep. 1st, 2013|09:46 pm]
[Tags|, , ]

Ēdam pusdienas.
Es: "Jābeidz ēst, man jau svārki sāk spiest vēderu!"
Mamma: "Kad ķēdīte ap kaklu sāks spiest, tad gan jābeidz ēst!"
linkCtrl+Alt+Delete

Dabai draudzīgi... [Aug. 29th, 2013|05:04 pm]
[Tags|, , ]

Vakar ar Jāni STUNDU!!! nodevām alus pudeles! 30 minūtes Konzumā 3 pudeles, 30 minūtes Plodinē 7 pudeles. Jā, tieši tik "viegli un ātri" mums izdevās tukšās taras atgriešana, bet, kas jādara jādara, tomēr 12 santīmi par katru "stikla dāmu"!
linkCtrl+Alt+Delete

10.diena Zobu brīvdienas [Aug. 27th, 2013|07:44 pm]
[Tags|, ]

Lai neradītu liekas problēmas ar saviem zobiem, šodien Jāni uz pludmali sūtīju vienu. Kā atgriezies vēstīja ceļotājs, neko daudz nebiju zaudējusi, jo sakarā ar negaidīto mākoņu parādīšanos sevišķi produktīva sauļošanās neizdevās!
Tā visu dienu pavadījusi pa gultu, apvārdojot savu īdošo zobu, vakarā tomēr nolēmām mest manas zobu problēmas pie malas un doties Krk mola virzienā! Svaigs gaiss un viss cits, kas novērš domas, ļoti labi palīdzēja pret īdošo īpatni. Bet, kā atklājās, vēl labāk palīdz laba šokolāde, kebabs un ilgi kārotie frī kartupeļi.
Jāatzīst, ka šajā dārzeņu un augļu paradīzē manas garšas kārpiņas ir bezgala noilgojušās pēc visparastākajiem, vārītajiem kartupeļiem, tādējādi frī kartupeļi šovakar bija kā īss ievads svētlaimei, kas gaidīs mani, atgriežoties LV tieši uz kartupeļu talku laiku!
Sākam kalt arī atpakaļceļa plānus, kas aizsāk laiku, kad jāsāk sevi morāli noskaņot uz atgriešanos jauktu un neprognozējamu laikapstākļu platuma grādos!
Šovakar mūs gaida pēdējais Horvātijas alus, ar kuru noslēgsim šo saulaino dekādi!
linkCtrl+Alt+Delete

Bez 8.dienas 9.diena Krk - Baška - Krk [Aug. 27th, 2013|05:34 pm]
[Tags|, , , ]

Tā kā 8.ceļojuma diena iekrita svētdienā, tad "lielajai atpūtas dienai" apraksts nepienākas.
Toties jau pirmdien, 9.dienā, otrais mēģinājums doties uz Bašku, lai arī ļoti miegains, bet tomēr izdevās!
Solītais lietus izpalika, tieši pretēji - spīdēja spoža saule, kuras dēļ man ir apcepināta kreisā roka, kas, ejot pa promenādi, veiksmīgi visu laiku atradās saules pusē.
Lai nu kā, tā nav lielākā bēda, kas piemeklēja Baškā, jo pilsētā ar zīmīgo nosaukumu man sāka sāpēt ne tikai manis pašas "baška", bet papildus vēl sāka smelgt pirms brauciena salabotais zobs! Labi, ka katrai brauciena dienai biju atvēlējusi pa citramona tabletei, kas parasti glābj mani pie visām sāpēm, cerams arī šoreiz, jo vismazāk medusmēneša laikā gribas cīnīties ar neplānotām zobu sāpēm!
Jāatzīst, ka Bašku tiešām varētu dēvēt par kalnos kāpēju un peldētāju paradīzi Horvātijas virsū! Katrā ziņā pludmales un piekļuve tām tur ir krietni augstākā līmenī nekā, piem., Krk'ā.
4km gara promenāde, 2km gara oļu pludmale, kuras krastos izvietojušies nebeidzami daudz dažādu ēdināšanas uzņēmumi, no kuriem viens savaldzināja arī mūsu garšas kārpiņas un mēs nespējām pretoties itāļu cienīgai picai ar visnotaļ vietēju nosaukumu - "Baška"! Kā pēc pasūtīšanas precizēja viesmīlis: "Viena Baška uz diviem šķīvjiem!", kas, ja nepiemin picu, skan visai amizanti.
Kopumā mūsu diena izvērtās visai karsta un saulaina, tādēļ atpakaļ ceļā uz mājām nolēmām vakariņām iegādāties pēdējo 1/4 daļu arbūza, kas kopsummā nodrošinās to, ka būsim apēduši vienu milzīgu un bezgala saldu Horvātijas arbūzu!

Labojums: citramons tomēr zaudēja cīņā ar nakts sāpīguma stundām, un no 00:00 - 3:00 manā galvā zumēja zoba īdēšana augstākajā amplitūdā! Labi, ka tā joprojām bija tikai īdēšana, un labi, ka tā sākusies ceļojuma izskaņā.
link1 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

7.diena Krk - Rab - Pag - Krk [Aug. 25th, 2013|11:57 am]
[Tags|, , , ]

Šīs nakts mieru mums veiksmīga traucēja piektdienas nakts ballīte, kuras mūzikas skaļums piepildīja ne tikai norises vietu, bet arī tuvāko un tālāko apkārtni. Jāsaka gan, ka ar vietējiem dziedātājiem šeit laikam ir tāpat kā ar tiem putniem - ķērc uz nebēdu! Jāpiemin, ka mans nakts miers bija tik ļoti iztraucēts, ka man spēja traucēt pat aiz sienas krācošais vācietis!
Lai arī kā gulējuši vai negulējuši, jau 8:20 gaidījām pie mūsu kuģa, lai dotos ekskursijā uz kaimiņu salu Rab'u. Ceļš pa ūdeņiem bija mierīgs - nemocīja ne jūras slimība, ne kāda cita slimība, ja vien itāļus nepiedēvē pie kādas slimību klases! Brauciens bija tik mierīgs, ka Jānim nācās secināt: "Kapteinis arī mierīgi brauc un runā pa telefonu!" Es: "Nu par aisbergiem šeit viņam nav jāuztraucas!"
Veiksmīgi nobraukuši 2h ceļā, sasniedzām Rab salu un piestājām pie pašas vecpilsētas. Veiksmīgi aizlavījāmies no tūristu grupas un divvientulībā izstaigājām skaistās vecpilsētas ielas ar daudzajām blakus novietotajām baznīcām. Man visvairāk iepatikās benediktiešu māsu klostera baznīca, kur māsas, tērpušās viscaur baltā, pie altāra kā marmora iekaltas staujas pieklusināti dziedāja viņām vien saprotamas dziesmas.
Tā kā saule šajā dienā mūs lutināja ne pa jokam, tad pa ceļam nolēmām nogaršot itāļu saldējumu ar pistāciju garšu, kurš negaidīti nu ieņem 1.vietu starp šīs vasaras gardākajiem jaunatklājumiem. Viens saldējums vēl nebija pieveikts, kad mūsu kārā acs ķērās pie cita nolūkošanas un pie pēdējā kumosa es jau saucu pārdevējam: Rocher! Un šis, lai arī iepriekšējo nepārspējis, tomēr bija gardākais šokolādes saldējums ar rocher gabaliņiem.
Atgriežoties uz kuģa, mūs gaidīja pusdienas, kurām saldajā ēdienā sekoja negaidīts piedzīvojums. Piekrastes kaijas, tiklīdz mūsu kuģis sāka kustību, metās nopakaļ kuģim un pavadīja to vēl krietnu gabalu, līdz nebija apēsta visa no pusdienām pāri palikusī maize. Lieki piebilst, kādu sajūsmu un foto priekus tas radīja visiem uz klāja esošajiem. Kaijas lidoja tik tuvu, ka tās varēja barot no rokas vai arī noķert, ja pusdienas bija šķitušas "par īsu".
Kad visa jezga ap kaijām bija norimusi un viesmīļi sāka novākt traukus, Jānis norādīja uz būtisku lietu. Uz galda vēl joprojām stāvēja sāls un pipari - divas lietas, kas tik ļoti pietrūkst mūsmājās. Tā nu turpmākās 10 minūtes norisinājās operācija "sāls iegūšana", kas ietvēra priekšmeta atrašanu, kurā sāli transportēt līdz mājām, kā arī paša sāls izdabūšanu no trauciņa. Viss norisinājās veiksmīgi, un jau vakarā mūsmājās stāvēja trauciņš ar sāli!
Pa ceļam piestājām arī Pag salā, kur, tā vietā, lai kāptu stāvā kalnā un aplūkotu olīvkoku dārzu, mēs izvēlējāmies alternatīvu un palikām gozēties pludmales saulē! Jāatzīst, ka šajā salā es saskāros ar asākajiem akmeņiem manā dzīvē. To šķautnes ūdens nebūt nav nogludinājis, bet tieši pretēji -padarījis asas kā asmeņus. Vien atspiešanās pret šādu akmeni ar roku rada visai redzamas, bet labi, ka pamazām pārejošas pēdas. Katrā ziņā šodien pārliecinājos, ka apavi peldēšanai Adrijas jūras ūdeņos tiešām ir vitāli svarīgs atribūts, ne tikai jūras ežu dēļ!
Atgriežoties no pludmales, iepazināmies ar savdabīgu Horvātijas ceļazīmi, kas brīdina par to, ka ceļu, pa kuru braucat, var šķērsot bārmenis, tādēļ atļautais braukšanas ātrums ir vien 10 km/h. Tāda nu ir tā kūrortu specifika!
Vēl pirms atgriešanās Krk ostā kuģa pasažierim tika piedāvāta iespēja peldēties Krk'as golden beach pludmalē, kurā nokļūt var tikai ar ūdens transportu. Pludmali ieskaujošās klintis saules gaismā nudien spīd kā zelts! Kad nu visi, kas vēlējās un varēja, bija nopeldējušies (šajā brīdī uz kuģa parādījās vesels bars raudošu bērnu, kuri acīmredzami un ausīm klausāmi nebija tikuši kārotajā peldē), mūsu ceļš tālāk veda uz Krk ostu, kur daži pusslapji, daži sausi un daži slapji no raudāšanas, veiksmīgi nokāpām no kuģa klāja!
Jāatzīst, ka ceļojums bija katras jūras jūdzes un zemes kilometra vērts!

P.s. Pa ceļam uz Krk salu tika noskaidrots arī jautājums, kādēļ tomēr šovakar būtu vēlams dzert alu.
Jānis: "Šovakar jādzer tumšais alus!"
Es: "Nav jau obligāti!"
Jānis: "Tad gaišais?"
Es: "Nē, es domāju, ka nav jau obligāti vispār jādzer šovakar!"
Jānis: "Bet kaut kā jau dienas jāskaita..."

Šīs dienas matemātiskie rezultāti:
1 mierīgs ceļojums ar kuģi
Daudz saules peldes, maz ūdens peldes
Nogaršotas 2 jaunas saldējumu šķirnes
Iepazīta viena jauna ceļa zīme
Tuvāk un tālāk iepazītas Rab kaijas
* Izdzerts viens tumšais alus, kā jau Jānis paredzēja!
link5 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

6.diena Pārvarot medusdekādes ekvatoru [Aug. 23rd, 2013|06:11 pm]
[Tags|, , , ]

Pēc vakardienas karuseļiem pa kalnu serpentīniem šodien pamodos ar stīvu sprandu un līdz ar to ar ērcīgu noskaņojumu. 
Par to, ka šeit esam jau 6.dienu (tātad pārvaram medusdekādes ekvatoru), liecina ne tikai maldīgā sajūta, ka esam šeit jau mēnesi, bet arī apavu līnijas, kas iezīmējas arvien izteiktāk (jeb pēdu gali kļūst arvien baltāki),vairs nesāpošie kāju muskuļi un 5 alus pudeles, kas stāv uz terases (t.i. - katru vakaru, sēžot uz terases, izdzeram pa vienam vietējam alum vai radleram, šī vakara kandidāts jau gaida ledusskapī savu iznācienu). 
Šodien pēc vakardienas varoņdarbiem mums ir brīvdienu brīvdiena, kurā nolēmām iepriecināt savus D-vitamīna receptorus un pagozēties pludmales saulē. 
Nevaru nepieminēt, cik patīkama tomēr ir Horvātijas iezīme, kas ir ļoti liberāla pret nūdisma kultūru un vēl jo vairāk pret topless kultūru. Tādējādi pilnīgi apstiprinās mūsu ceļvedī sniegtā informācija, ka: " Horvāti neizrādīs nosodījumu, ja pludmalē valkāsiet trūcīgu bikini vai pat staigāsiet bez krūštura." Sauļošanās šādā griezumā iegūst daudz patīkamāku noskaņu un vienlaikus zaudē nevēlamās sauļojuma līnijas. 
Lai nu kā, šodien vēja bija maz un mūsu karstuma receptoriem tas bija īsts pārbaudījums, ko gan godam pārvarējām un līdz norunātajam laikam - plkst.12:00 - tomēr izturējām. 
Dienas karstumu pārlaidīsim, dzerot aukstu citronūdeni un pusdienās ieturot aukstu arbūzu. Bet, līdz būs pienācis laiks doties vakara pastaigā uz promenādi, Jānis nebeigs vien sevi apspēlēt ar jauniegūto galda spēli, kuru var spēlēt viens pats un līdz ar to zaudējuma gadījumā ir iespēja apspēlēt pašam sevi! 

 P.s. Vēl mums te ir viena ļoti skaista "draudzene", kas katru rītu 6:30 mūs sveicina ar vairāk nekā 100 zvana sitienu "Labrīt!" un vakarā ar tādu pašu "Arlabunakti!".
linkCtrl+Alt+Delete

5.diena Plitvices ezeri [Aug. 23rd, 2013|06:06 pm]
[Tags|, , , , ]

Pamošanās ar otro piegājienu izdevās, un jau drīz varējām baudīt mūsu brokastis ar savdabīgo piedevu - darzeņu salātus ar VEGETU! Šāds salikums ir neizbēgams ne tikai tādēļ, ka Horvātija ir vegetas dzimtene, bet tādēļ, ka nevienā veikalā nav izdevies atrast nevienas citas normālas garšvielas, kas apvienotu piparus, garšvielas un nedaudz sāli (piem., citronpiparus). Lai nu kā, salāti garšo labi arī šādā salikumā!
Dodoties lejā pa kalnu uz netālu esošo autoostu, pa ceļam redzu, ka pilsētas centrā 3 vīrieši cītīgi kopj apļveida ziedu un augu dārzu, kā rezultātā izvēršas saruna.
Es: "Nu re, te vīrieši strādā par dārzniekiem!"
Jānis: "Jā, bet citur āži ir par dārzniekiem!"
Es: "Pag, bet, ja citur sievietes ir dārznieces, tad tu viņas tikko nosauci par "āžiem dārzniekiem"?
Tā arī nenoskaidrojuši šo lingvistisko jautājumu, sagaidījām autobusu, un mūsu ceļš jau 8:00 varēja sākties.
Ekskursijas vadītāja iesāka ceļojumu ar tūristu lūgšanu, kas ietvēra aizlūgumu par labu laiku, vieglu staigāšanu, tāpat arī par to, lai veikalos netiekam apkrāpti un pa ceļam meitas un mātes nemet acis uz svešiniekiem, bet tēvi un brāļi uz svešiniecēm, kā arī (manuprāt, būtiskākais) lai mājās palikušie bērni nenodedzina māju!
Tā mūsu ceļš 4h garumā veda pa un ap kalniem un lejām.
Pa ceļam izbraucām cauri mazākajam ciematam, kas sastāv no vienas mājas, garāžas un kūts, kurā uzvarēt vēlēšanās tās iemītniekam ir tīrais nieks, izņemot gadījumu, ja sieva ir dusmīga, tad iespējas vinnēt ir 50/50!
Mūsu ekskursijas vadītāja bija visnotaļ līdzīga Allai Pugačovai, tomēr tas nemazināja viņas profesionalitāti un spēju visus saorganizēt. Salīdzinājumā ar TF ekskursijām, kur pēc noliktā laika, pēc kura jaatgriežas autobusā, lai dotos tālāk, joprojām trūkst puses pasažieru, šeit jau 5minūtes pirms noliktā laika visi kā cālēni gaida savu vistu māti - šoferi.
Pirms došanās uz pašiem ezeriem iestiprināmies ar komisāra Rekša cienīgām desmaizēm horvātu gaumē (t.i. 2reizes lielākām nekā tika Reksim).
Kad tiekam uz pirmās takas, kļūst skaidrs, ka kopumā ceļā pavadītās 8h būs katras sekundes vērtas, lai ik uz soļa redzētu mazākus, lielākus un gigantiskus ūdenskritumus un staigātu pa takām, kas uzbūvētas uz straujajiem kalnu strautiem un skaļi šņāc zem kājām, kamēr pārvietojies arvien augstāk pretī vēl lielākiem Dabas brīnumiem!
Visi ūdeņi ir bezgala skaidri un tajos peld tūkstošiem foreļu, kas burtiski ņirgājas par tūristiem, piepeldot krastiem un ļaujot sevi aplūkot, veltot mums skatienus: "Bet jūs tāpat mūs nedrīkstat aiztikt!" Mans tētis jau būtu neprātā iemeties ezerā un mēģinājis noķert zivis ar rokām, jo aizliegums ietver zivju makšķerēšanu, nevis ķeršanu ar rokām, tas tad būtu viņa attaisnojums!
Ārā no meža, kurā bijām iegājuši,un lejā no kalna, kurā bijām uzkāpuši, mūs noveda autobusa un vilciena ārlaulības krustojums jeb 3 virknē savienoti autobusi, kas izdeva dīzeļvilcienam raksturīgas skaņas un kā čūska lēni vijās lejā pa serpentīniem.
Ka pēdējais mūs gaidīja visaugstākais ūdenskritums 72 metrus augstais Veliki slap.
Līdz ar to arī mūsu 4h īsā tūre Plitvices ezeru ieskāvumā bija beigusies un bija laiks noskaņoties uz 4h atpakaļceļu!
Kā izrādījās, mēs esam ļoti kulturāla grupa un nevienu no saviem biedriem nepazaudējām, kamēr otrā grupā nozuda 3 biedri, bet atgriezušies līdz ekskursijas beigām bija tikai 2. Iespējams, Plitvices lāčiem un vilkiem šodien būs vienas vācu uzkodas! Sēžot vācu pāru ielenkumā, varu novēlēt vienīgi - labu apetīti!

Piezīme sev: ja vēlreiz būs lemts būt Horvātijā, tad Plitvices ezeri būs "to do list" augšgalā!

Šīs dienas matemātiskie rezultāti
1 oficiāla tūristu lūgšana, daudzas neoficiālas lūgšanas, ejot un braucot gar kraujas malām.
N-tie kilometri nostaigāti, nobraukti un nopeldēti.
Viens brauciens ar vilciena un autobusa ārlaulības krustojumu.
Nogaršota 1 komisāra Rekša desu maize.
Ar kāru aci aplūkots savs 1000 foreļu.
Apskatīts milzīgs skaits mazu, lielu un pāris gigantisku ūdenskritumu.
Atrasta 1 vieta, kur atgriezties!
linkCtrl+Alt+Delete

4.diena Krk akmeņu pludmales [Aug. 21st, 2013|05:35 pm]
[Tags|, , ]

Tikko no rīta atveru acis, tā Jānis saka: "Astoņi nāk!" Uz ko man nekā cita nav ko atbildēt, kā jautāt: "No kuras puses?"
Šodienas "ēdienkartē" saule, bangojoša jūra un daudz vēja!
Jāsaka, ka pēdējās divas dienas šeit pūš tāds vējš, ka liekas, ka matus no galvas varētu nopūst. Pludmalē tas rezultējas ar pa gaisu lidojošām cepurēm un saulsargiem kopā ar to īpašniekiem, kas nevēlas tos pazaudēt. Un tomēr, ņemot vērā, ka šodien debesīs nav neviena mākoņa, tad šāds vējš lieti noder, ja ir vēlme sauļoties, bet karstuma izturība vēl nav uztrenēta.
Tā kā šodien pludmalē nepārtraukti brēca viens putns, tad atļaušos pieminēt, ka visādi citādi dabas ziņā bagātā Krk'a tomēr nevar lepoties ar skaistiem dziedātājputniem! Cerīgi teikšu, ka vismaz tie, kurus mums ir nācies dzirdēt, zāģē kā motorzāģi vai brēc tādās mokās, it kā tiem rīkli kāds grieztu pušu. Tā kā cikādes vakaros te īsti nedzied, tad vienīgā cerība vakara idilles nodrošināšanai ir cerēt, ka visi putni vienkārši aizvērsies un ies gulēt laicīgi.
Jāpiemin vēl kāda būtiska izmaiņa, kas skārusi mūsu ēšanas paradumus! Ja Rīgā Jānis brīvprātīgi-piespiedu kārtā ēda par mums diviem (t.i. par sevi un to, ko es nevaru apēst), tad šeit viss ir mainījies. Šobrīd Jānis brīvprātīgi (atzīmēju, ka NE-piespiedu kārtā) pārtiek no saules siltuma, svaiga gaisa un reizēm arbūza! Turpretīm man šāda veģetēšana nav pa prātam un pa vēderam, tādējādi es ēdu par mums diviem. Varētu arī par trim, jo šobrīd mana apetīte sasniegusi līmeni, kad varētu apēst "ziloni" (bet ne astoņkāji) un vēl mazbišķiņ! Kā šī nutrīcijas revolūcija atspoguļosies uz svaru kausiem, redzēsim, atgriežoties LV.

P.s. PĒTNIECISKIE DATI
Tā kā mūsu pašreizējās mājvietas gultas platība pārsniedz pat Rīgā pieejamo un tā kā šeit spilveni ir gareniski izstiepti, tad nakts pētniecības ietvaros ir izdevies noskaidrot, ka Jānis prot gulēt tikai uz spilvena malējiem stūriem un nekad neguļ spilvenam pa vidu! Tas nozīmē, ka pie esošo spilvenu garuma, Jānis, katru nakti griežoties no vieniem sāniem uz otriem, pārvar ievērojamu attālumu. Bez tam šī atklājuma sakarā atskārtu, ka, ja tiktu realizēta mammas ieteiktā ideja nopirkt vienu garu spilvenu mums abiem - pāri visai gultai, tad Jānis spētu gulēt tikai uz viena sāna, vienā gultas pusē! Protams, ja pieņemam par faktu, ka viņš pie nepieciešamības neizdzīvotu mani no manas gultas un spilvena puses!
Šie pētniecības dati arī atklāj, kādēļ man no rītiem nāk vairāk miegs nekā Jānim! Kamēr viņš, lai arī pārvarot šķēršļus un ceļojot pa sava spilvena platuma un garuma grādiem, guļ, tikmēr manas miega stundas pagaist datu ievākšanas procesā!
link1 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

3.diena Mēģinājums braukt uz Bašku jeb lietus diena! [Aug. 20th, 2013|10:58 am]
[Tags|, , , ]

Šorīt celšanās sastāvēja no 3 daļām, kas rezultātā liek man justies tā, it kā es nebūtu gulējusi vispār!
Pirmais etaps sākās 5:30, kad pamodos no stiprā vēja, kas kustināja logu slēģus un terases jumtiņu. Nolēmu, ja jau esmu pamodusies, varu noņemt uz terases atstātos atsāļotos apģērbus un apavus.
Pēc slēģu aizveršanas vējš mazinājās un es varēju ieslīgt 2.miegā!
Otrais etaps sākās, kad 6:30 nozvanīja Jāņa modinātājs, uz kuru gan reaģēju tikai es, lai arī ar nepatīkamām otrā miega mokām, bet tomēr reaģēju! Kad arī Jāņa receptorus bija sasniedzis rīta sauciens, viņš, atvēris slēģus un palūkojies debesīs, paziņoja, ka laiks ir apmācies un tātad, par laimi, nebūšot karsti! Tādējādi sapratu, ka starta šāviens tiek dots un šodien tomēr būs savs miegainais prāts un ķermenis jāved uz Bašku!
Šājā brīdī es vēl nenojautu, ka lielāks sašutums un mokas ir tikai priekšā!
Kad biju praktiski saģērbusies un iekustinājusi savas pagaidām vēl sāpošās kājas, mani pēkšņi pārtrauca pazīstams troksnis, kam piemita LV pieskaņa! Izgājusi uz terases, secināju, ka skaņa, kas likās tik pazīstama, ir smalks lietus, kas līst pār vīģes koka lapām! Es vēl nebiju paguvusi pateikt teikumu līdz beigām par to, ka ārā līst, kad Jānis, kurš līdz šim vēl nebija paguvis apģērbties, kā bulta bija atpakaļ gultā, paziņojot: "Tad jau šodien nebrauksim!"
Lieki piebilst par manu sašutumu, jo es jau biju praktiski sataisījusies un sevi pamodinājusi līdz pakāpei, kas ļauj pamest māju neuztraucoties, ka aizmigšu ejot! Savu sašutumu, lai arī paudu skaļi, tonr visai drīz liku to pie malas līdz ar drēbēm un devos atpakaļ gultā! Galva griezās no neparastā mošanās rituāla, kas atkal piedāvāja iespēju iemigt.
Jānis mēģinot mani uzmundrināt, noteica: "Nu skaties uz to no labās puses, mēs varēsim nodoties "gultas priekiem"!" Uz ko man nācās atbildēt: "Šodien mans galvenais "gultas prieks" ir gulēšana!" Kad Jānis noteica: "Nu, tad tā arī darīsim!", es jau ķēru garām lidojošo 3.miega peli!
Trešais celšanās etaps sākās un turpinās ar sajūtu, ka es vispār neesmu gulējusi un iespējams pat vakar esmu smagi dzērusi! Katrā ziņā 9:00 aiz loga joprojām viegli sijāja lietus, bet manā "baškā" un ķermenī ir pilnīgs 3.miega radīts vājprāts!

Šī rīta matemātiskie rezultāti:
Nogulētas 3 miega daļas
Piedzīvotas 3 pamošanās, 2 no tām mokošas
Piedzīvots 1. Horvātijas lietus
link1 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

2.diena (Krk - Prniba) [Aug. 19th, 2013|06:12 pm]
[Tags|, , ]

Modinātājs bija cerīgi uzlikts uz plkst. 6:00, bet pat Horvātijas skaistums nespēja piespiest mūs reaģēt uz šo pīkstošo signālu! Tomēr, kad intensīvi sāka zvanīt baznīcas zvani, miegs tomēr tika pārtraukts un jau 7:00 mēs varējām baudīt brokastis saules pielietajā terasē!
Ceļš līdz Prniba pludmalei veda cauri vecpilsētas šaurajām ieliņām, tad pa kalnu slīpumiem augšup un zemes ceļiem lejup. Pa ceļam iepazināmies ar ļoti laipnu kazu, kura ganījās vīģu un olīvju dārzā, kā arī nogaršojām pa vienai vīģei no katra koka, kas gadījās mums ceļā!
Galamērķī mūs gaidīja ēnaina pludmale ar saulainu molu, kur pretī skatam pavērās sala, uz kuras uzbūvēts klosteris. 
Lai iekarotu Adrijas jūras ūdeņus, pagāja laiks, jo, kā saka Jānis - es nāku no citas planētas, kur ūdens ir siltāks un ziemās nesnieg! Kad beidzot biju sasniegusi mērķi jeb saslapinājusi vēderu, ūdens baudīšana varēja sākties. Jāsaka gan, ka ūdens Adrijas jūrā ir krietni sāļāks, tieši tik "krietni", ka Jānim pēc ūdenī samirkušo matu izžūšanas no matiem bira sāls! Tas gan varētu būt visai interesants veids kā atrisināt situāciju, ka salātus pagaidām ēdām bez sāls, jo sāls trauciņu aizmirsu paķert līdzi no LV.
Kā neiztrūkstoša ceļojumu sastāvdaļa tika nobaudīts arī vietējais kebabs, kuram gan sāls netrūka, un jāatzīst, ka gaļa bija krietni gardāka nekā TurKebabā nobaudāmā!
Mājās ieradāmies uz siestas laiku, bet pirms laimīgi to baudīt, vispirms nācās izmazgāt visus ar sāļo ūdeni saskārušos apģērba gabalus, lai vakarā tie neatgādinātu sāls stabus!

Šī rīta matemātiskie  rezultāti:
Noieti 8km!
Iekaroti Adrijas jūras ūdeņi!
Atklātas sāls atradnes Jāņa galvā!
Nogaršotas dažāda platuma un garuma vīģes un viena garuma un platuma kebabs!


linkCtrl+Alt+Delete

1.diena jeb veiksmes stāsts (Rijekas lidosta - Omišalja - Krk) [Aug. 18th, 2013|01:15 pm]
[Tags|, , , ]

Veiksmes diena sākās ar to, ka, tā vietā, lai lidotu ar briesmīgo AirBaltic bombardier lidmašīnu, mums tomēr tika boings!
Lidojums bija "mazsāpīgs" un mierīgs, ja vien neņem vērā kaimiņu tieši aiz manis, kuru raksturoja skaļā verbālā caureja un nepārtraukta kāre pēc lašmaizītēm un rokaspulksteņu iegādes! Turpretim Jāņa kaimiņiene pa kreisai rokai visu ceļu izskatījās tā, it kā tūdaļ grasītos to roku apvemt, līdz ar visu citu, kas atrastos tās tuvumā!
Lai nu kā, izkāpjot no lidmašīnas, solīto +28 grādu vietā mūs sagaisīja apaļš +40nieks! Un tomēr plānotos 4km no lidostas līdz Omišaljas pilsētiņai nogājām godam, ar pāris ilgākām pauzēm pēc kāpieniem pa 15% kalnu slīpnēm!
Nākamā neizskaidrojamā veiksme mūs sagaidīja autobusā, pat divas! Mistiskā veidā šoferis no mums pieprasīja naudu tikai par bagāžu, bet mūsu brauciens maksāja aptuveni vienu smaidu šofera virzienā pēc izkāpšanas no autobusa! Bez tam, lai arī tūrisma birojā mūs brīdināja, ka nevienas mazākas pieturas, kurā izkāpt pirms Krk'as autoostas nav, tomēr ceļā viss izrādījās savādāk un tikām veiksmīgi izsēdināti 1,5km no Krk'as autoostas pie mums nepieciešamā tūrisma biroja. Šādā veidā bijām ieekonomējuši savu kāju spēku 1,5km kalnainas pastaigas apmērā!
Nākamā veiksme sekoja tūrisma birojā, kurā izrādījās abas jaunās dāmas tekoši runā gan angļu, gan vācu, gan itāļu valodās! Mūsu gaidītās valodas barjeras izpalika!
Turpinājumā no tūrisma biroja līdz mūsu izvēlētajai mājvietai būtu bijis jāmēro vēl 1,5km, ja vien ne veiksmes diena, kurā mums pakaļ atbrauc mūsu mājvietas saimniece un 5min aizgādā līdz galamērķim, kas, ak vai, izrādījās kaimiņš paradīzei zemes virsū jeb,kad es ieraudzīju skaisto terasi ar slēģu logiem, mana sirds izkusa svētlaimē!

Tātad šodienas matemātiskie  rezultāts:
Nolidoti 1500km
Noieti 4km (7km vietā) 
Vinnētas 2 autobusa biļetes un mājvieta kā pati Dieva auss!

linkCtrl+Alt+Delete

Medusmēnesis jeb precīzāk medusdekāde... [Aug. 18th, 2013|07:38 am]
[Tags|, , , ]

Somas pēc ilgam pārdomām saliktas.
Brokastis ar grūtībām, bet paēstas.
Kāzu ceļojums var sākties!
linkCtrl+Alt+Delete

Make a difference... [Aug. 13th, 2013|10:19 am]
[Tags|, , , ]

link1 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

Sievas pārbaudījumi... [Aug. 10th, 2013|09:23 pm]
[Tags|, , ]

Stāvam ar vedējiem pie sakristejas, gatavi kuru katru brīdi doties uz centrālo baznīcas durvju pusi, kad pēkšņi sakristejas durvīs parādās mācītājs: "Kādai no sieviešu kārtas būtnēm būs jānāk man palīgā uzvilkt albu, viens es to nevaru izdarīt..."
Saskatos ar vedējmāti. Dodu viņai pušķi: "Drošāk būs, ja to darīšu es!"
Mācītājs nedaudz saminstinās, bet, saprotot bezizejas situāciju, zobgalīgi nosaka: "Nu labi, ka vairs neesi gluži līgava, tad varu tev uzticēt šo godu!"

Tā nu mana stāšanās laulātās sievas kārtā iesākās ne tikai ar šlipses kārtošanu manam laulātajam draugam, bet arī ar mācītāja ietērpšanu svinīgajā albā!
link1 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

[Jul. 29th, 2013|10:50 am]
[Tags|, , ]

You're never too far... )
linkCtrl+Alt+Delete

17 dienas... [Jul. 17th, 2013|04:28 pm]
[Tags|, , , , ]

Šodienas bilance: Mr. - skaista, manai kleitai pieskaņota šlipse, pie tam iegūta ar tikpat skaistu atlaidi. Man - rotaslietu komplekts TAIdienai un peldkostīms kāzu ceļojumam!
link2 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | earlier/later ]