Par to, ka šeit esam jau 6.dienu (tātad pārvaram medusdekādes ekvatoru), liecina ne tikai maldīgā sajūta, ka esam šeit jau mēnesi, bet arī apavu līnijas, kas iezīmējas arvien izteiktāk (jeb pēdu gali kļūst arvien baltāki),vairs nesāpošie kāju muskuļi un 5 alus pudeles, kas stāv uz terases (t.i. - katru vakaru, sēžot uz terases, izdzeram pa vienam vietējam alum vai radleram, šī vakara kandidāts jau gaida ledusskapī savu iznācienu). 

Šodien pēc vakardienas varoņdarbiem mums ir brīvdienu brīvdiena, kurā nolēmām iepriecināt savus D-vitamīna receptorus un pagozēties pludmales saulē. 

Nevaru nepieminēt, cik patīkama tomēr ir Horvātijas iezīme, kas ir ļoti liberāla pret nūdisma kultūru un vēl jo vairāk pret topless kultūru. Tādējādi pilnīgi apstiprinās mūsu ceļvedī sniegtā informācija, ka: " Horvāti neizrādīs nosodījumu, ja pludmalē valkāsiet trūcīgu bikini vai pat staigāsiet bez krūštura." Sauļošanās šādā griezumā iegūst daudz patīkamāku noskaņu un vienlaikus zaudē nevēlamās sauļojuma līnijas. 

Lai nu kā, šodien vēja bija maz un mūsu karstuma receptoriem tas bija īsts pārbaudījums, ko gan godam pārvarējām un līdz norunātajam laikam - plkst.12:00 - tomēr izturējām. 

Dienas karstumu pārlaidīsim, dzerot aukstu citronūdeni un pusdienās ieturot aukstu arbūzu. Bet, līdz būs pienācis laiks doties vakara pastaigā uz promenādi, Jānis nebeigs vien sevi apspēlēt ar jauniegūto galda spēli, kuru var spēlēt viens pats un līdz ar to zaudējuma gadījumā ir iespēja apspēlēt pašam sevi! 

 P.s. Vēl mums te ir viena ļoti skaista "draudzene", kas katru rītu 6:30 mūs sveicina ar vairāk nekā 100 zvana sitienu "Labrīt!" un vakarā ar tādu pašu "Arlabunakti!".