|
Modinātājs bija cerīgi uzlikts uz plkst. 6:00, bet pat Horvātijas skaistums nespēja piespiest mūs reaģēt uz šo pīkstošo signālu! Tomēr, kad intensīvi sāka zvanīt baznīcas zvani, miegs tomēr tika pārtraukts un jau 7:00 mēs varējām baudīt brokastis saules pielietajā terasē! Ceļš līdz Prniba pludmalei veda cauri vecpilsētas šaurajām ieliņām, tad pa kalnu slīpumiem augšup un zemes ceļiem lejup. Pa ceļam iepazināmies ar ļoti laipnu kazu, kura ganījās vīģu un olīvju dārzā, kā arī nogaršojām pa vienai vīģei no katra koka, kas gadījās mums ceļā! Galamērķī mūs gaidīja ēnaina pludmale ar saulainu molu, kur pretī skatam pavērās sala, uz kuras uzbūvēts klosteris. Lai iekarotu Adrijas jūras ūdeņus, pagāja laiks, jo, kā saka Jānis - es nāku no citas planētas, kur ūdens ir siltāks un ziemās nesnieg! Kad beidzot biju sasniegusi mērķi jeb saslapinājusi vēderu, ūdens baudīšana varēja sākties. Jāsaka gan, ka ūdens Adrijas jūrā ir krietni sāļāks, tieši tik "krietni", ka Jānim pēc ūdenī samirkušo matu izžūšanas no matiem bira sāls! Tas gan varētu būt visai interesants veids kā atrisināt situāciju, ka salātus pagaidām ēdām bez sāls, jo sāls trauciņu aizmirsu paķert līdzi no LV. Kā neiztrūkstoša ceļojumu sastāvdaļa tika nobaudīts arī vietējais kebabs, kuram gan sāls netrūka, un jāatzīst, ka gaļa bija krietni gardāka nekā TurKebabā nobaudāmā! Mājās ieradāmies uz siestas laiku, bet pirms laimīgi to baudīt, vispirms nācās izmazgāt visus ar sāļo ūdeni saskārušos apģērba gabalus, lai vakarā tie neatgādinātu sāls stabus!
Šī rīta matemātiskie rezultāti: Noieti 8km! Iekaroti Adrijas jūras ūdeņi! Atklātas sāls atradnes Jāņa galvā! Nogaršotas dažāda platuma un garuma vīģes un viena garuma un platuma kebabs!
|