| Un tomēr retorisks jautājums... |
Sep. 30th, 2013|10:24 pm |
Mani jau gadiem nodarbina jautājums: "Kāpēc lielākā daļa man apkārt esošo cilvēku atsakās pieņemt kā normālu, nepārsteidzošu, nenosodāmu un akceptējamu atzinumu: "Man nepatīk bērni!"?
Kādēļ tas ir tik neticami, nedabiski un visādi citādi ne...
Līdzīgā veidā atzīstot, ka kādam nepatīk krievi, vācieši, ebreji, latgaļi vai kāda cita cilvēku, dzīvnieku vai kukaiņu suga, tas nebūt neizraisa tik pretdabisku, neticamu vai kādā citā veidā nelāgas apbrīnas vērtu atzinumu (ar nosacījumu, ja cilvēkam šī nepatika nav tik saasināta, ka viņš ir gatavs galēt un kaut, pieņemot, ka tas ir cits stāsts).
Kādēļ būtu jāpieņem, ka cilvēkiem būtu jāpatīk bērni tikai tādēļ, ka viņi ir mazas, itkā nevainīgas būtnes, un tādēļ mistiskā kārtā iegūst tādas kvalitātes kā - jauki, mīļi, pūkaini, "gribu tādu sev!"
Katrā ziņā no visām "bērnu īpašībām" man visvairāk tīk tā, ka tos var izvēlēties neradīt! |
|