Ctrl + Alt + Delete [entries|archive|friends|userinfo]
LiZii

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 26th, 2020|11:40 pm]
[Tags|, , , ]
[Noskaņa |Bruce Springsteen - Tougher Than the Rest]

If you're rough enough for love
Honey I'm tougher than the rest...
linkCtrl+Alt+Delete

#CilvēksNevisDiagnoze [Apr. 30th, 2020|02:45 pm]
[Tags|, , ]
[Noskaņa |John Smith – Far Too Good]

Šodien manā dzīvē ir LIELA diena! Šodien ir mana 30.dzimšanas diena!

Man šodien 30, un jau 6 gadus no manas dzīves ir “nozagusi” diagnoze – depresija. Nē, ne tā “depresija”, kas uznāk, kad ārā ir apmācies laiks vai beidzies iemīļotais seriāls un nezini, ko skatīties tālāk…nē, tā ir tā, kas neatkāpjas ne pie kādām terapijām, zālēm vai pašiedvesmām. Tā saēd tevī visu labo un liek bieži jautāt, vai šāda dzīve ir dzīvošanas vērta. Tā, lai arī ārēji neredzama un svešu acīm noslēpjama, katru dienu skatās tev pretī spogulī un piepilina pa darvas pilienam ikkatrā tevis rūgti krātajā prieka brīdī. Tā atņem tevi no draugiem, radiem un paslēpj visu to labo, ko tie zinājuši par tevi, vienā bezjēdzības kamolā…

Šodien es vaļsirdīgi atzīstos sev, ka daļu manis dzīve ir salauzusi tā, ka vairs nesalabot…bet tā daļa, kas vēl palikusi dzīva, šodien apņemas sākt citu ceļu…ceļu, kuru ejot, vari būt patiess pret sevi un citiem, ceļu, kurā pagurt tikai no savu sajūtu nespēka, nevis no citu aizlienētā “ko par mani domās”, “ko par mani teiks”. Dzīve ir pārāk īsa, lai slēptos aiz izdomātiem tēliem un skaistām maskām, kas patīk ne tikai apkārtējiem, bet arī pašam. Jo būsim atklāti, dzīve mēdz būt nesaudzīga, tieša un reizēm pavisam neglīta…un ne vienmēr nākas viegla tā “dzīvošana”. Un tomēr tu celies un ej tai pretī… Šajā ceļā esmu bezgala pateicīgs visiem, kas devuši man spēku, kad pašam tā nav bijis, kas ar patiesu sirdi atklājuši man savus dzīves noslēpumus, pārdzīvojumus un sāpes, lai mani grūtākie dzīves mirkļi, kaut uz brīdi, šķistu mazāk skaudri un vientuļi.

Tad nu novēlu sev patiesus un mazāk depresīvus turpmākos 30 gadus!
Un novēlu mums visiem, lai diagnozes mūs nesalauž!

#CilvēksNevisDiagnoze
link2 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

Current mood... [Jan. 31st, 2020|06:42 pm]
[Tags|, , , ]
[Noskaņa |John Adamns - Have I Told You Lately]

linkCtrl+Alt+Delete

[Mar. 21st, 2017|08:56 pm]
[Tags|, ]

Runaway Bunny
linkCtrl+Alt+Delete

Ir viena laba un viena ne tik laba ziņa... [Jul. 10th, 2015|06:16 pm]
[Tags|, , , ]

Labā ziņa: No pirmdienas sākšu strādāt NRC "Vaivari" - Uzņemšanas, intensīvās terapijas un operāciju nodaļā.
Kreisā jeb sliktā ziņa: Šodien iesniedzu dokumentus LU Medicīnas fakultātē vēl viena papildus gada mocībām.

Jā, Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi...tāpat kā cilvēka pašmocības spējas!
link5 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

Pārmaiņas [Feb. 1st, 2015|05:06 pm]
[Tags|, ]

Šodien nopirku lūpu krāsu.
Varbūt tas būs labas draudzības sākums, bet varbūt arī nē...
linkCtrl+Alt+Delete

[Oct. 23rd, 2014|07:25 pm]
[Tags|, , , ]

Vakar nopirku Coca-Cola buņdžiņu un netīšām biju izvēlējusies ar ļoti trāpīgu (konkrēto dzīves periodu raksturojošu) uzrakstu: "Wake me up when it's all over...!"
linkCtrl+Alt+Delete

Aforismi [Oct. 7th, 2014|06:13 pm]
[Tags|, , ]

Ja reiz ir "pakaļā", tad šoreiz ir ļoti "dziļā pakaļā"...
linkCtrl+Alt+Delete

Prieki sešos no rīta! [Oct. 2nd, 2014|03:26 pm]
[Tags|, , , ]

No rītiem tā trīc rokas, ka tīrot zobus nav jāpiepūlās kustināt zobu birsti - viss notiek automātiski.
Mīnuss - grūti uztaisīt krūzi kafijas un vēl grūtāk to izdzert, neizsitot zobus!
linkCtrl+Alt+Delete

Topošo mediķu sindroms... [Sep. 30th, 2014|06:41 pm]
[Tags|, , , ]
[Noskaņa |George Baker Selection - Paloma Blanca]

"Dzīve" ir pārvērtusies par nemitīgas mācīšanās, atzīmju pelnīšanas un nervu bojāšanas maratonu.
Ja zinām, ka ir teiciens - "cilvēks plāno, Dievs dara", tad studiju ietvaros to var pārfrāzēt - "students plāno (studiju pabeigšanu), bet pasniedzējs izliek atzīmes"!
linkCtrl+Alt+Delete

99,9% par mani... [Jul. 7th, 2014|03:35 pm]
[Tags|, ]

"What do you feel most guilty about?"
"Not being as happy as I should be."
linkCtrl+Alt+Delete

[Jul. 3rd, 2014|07:21 am]
[Tags|, ]

Tas skaudrais brīdis sociālajos tīklos, kad kaimiņa draugu listē "satiec" cilvēku, kurš nu jau 3 gadus kā ir "citos sociālajos medību laukos".
linkCtrl+Alt+Delete

Paroļu traģēdija 3 cēlienos [May. 27th, 2014|07:01 pm]
[Tags|, ]

1.cēliens: neatceros paroli Facebook'am. Nosūtu paroles atjauninājumu uz e-pastu.
2.cēliens: izrādās, ka es neatceros arī e-pasta paroli.
3.cēliens: tiek piedāvāta opcija nosūtīt e-paroles atjauninājumu uz rezerves e-pastu...lieki piebilst, ka tā e-pasta paroli es jau 3 gadus kā neatceros.

Labi gan, ka klab'a paroli es ironiskā kārtā atceros un varu par šo teātri paziņot jums!
linkCtrl+Alt+Delete

Dežavu... [Dec. 5th, 2013|06:25 pm]
[Tags|, , , , ]

Saruna, kas atkārtojas ikreiz, kad ieeju 12. palātā:
Es: Labdien!
Paciente: Ko jūs dariet manā dzīvoklī?
Es: Nomierinieties! Jūs esat slimnīcā!
Paciente: Nē! Es neesmu slimnīcā! Kas jūs tāda esat, es jūs nepazīstu?
Es: Jūs esat slimnīcā. Vakar jūs atveda ar ātro palīdzību! Redziet, esmu baltā halātā, esmu medmāsa, man jums jāievada medikamenti!
Paciente: A, dzīvokli kāds aizslēdza? Vai dēls zina, kur es esmu?
Es: Dzīvoklis ir aizslēgts! Jūsu dēls pirms stundas bija pie jums!
Paciente: Bet es jūs nepazīstu!
Es: Jums nav mani jāpazīst, tikai mazliet jāuzticās!

Kamēr lieku sistēmu, paciente iesnaužas, kad pirms došanās prom modinu, lai paskaidrotu, ka esmu uzlikusi sistēmu un kā jātur roka, seko jautājums: "Ko jūs dariet manā dzīvoklī? Es jūs nepazīstu..." un tā sākas viss no gala!
linkCtrl+Alt+Delete

Ome teica: "Ja dari, tad dari kārtīgi vai arī nedari nemaz! [Nov. 25th, 2013|06:26 pm]
[Tags|, , , , ]

Šodien darbā atkal pārliecinājos, ka Latvija ir tieši "tajā vietā, kur neiespīd saule", jo vairums tās pilsoņu savus darbus dara ar sakostiem zobiem un riebumu.
Mīļais cilvēk, ja tev tik ļoti nepatīk tas, ko tu dari, tad dari kaut ko lietas labā - maini profesiju (tas nekad nav par vēlu!), meklē citu darba vietu, bet, ja nu nekas no šī tev neiet pie sirds, tad nekas cits neatliks, kā mainīt attieksmi pret lietām, ko dari un darīt tās kā pienākas!
Man tiešām patīk mans darbs. Mans darbs kā medmāsai nav viegls un ir atbildīgs, ne vienmēr patīkams (reizēm pat līdz vēmienam nepatīkams), bet, es atkārtošos, man patīk tas, ko es daru, un tādēļ es to daru pēc labākās sirdsapziņas, lai arī kā reizēm negribās, ir pretīgi vai bailīgi (un arī tad, ja zinu, ka zelta kalnus ar to nesarausīšu šā kā tā).
Bet redz - nodaļā (vai dzīvē kopumā) vienmēr atrodas kāds, kas uzskata - ja man nepatīk tas' ko es daru, tad es varu atļauties to darīt slikti vai nedarīt nemaz.
Tā arī šoreiz māsas palīgs acīmredzot nolēmis, ka tas, ka viņam iedalīts, viņaprāt, pats pretīgākais darbs (dīvaini gan, ka darba līgumu parakstīja bez pielādētas pistoles pie galvas un mācīties konkrētajā profesijā gāja bez pistoles pie galvas) atbrīvo viņu no pienākumu izpildes un dod tiesības likt man justies vainīgai, kad lūdzu izdarīt darba pienākumus, par kuriem saņem algu!
Mīļais cilvēk, guļošam pacientam nolikt uz skapīša zupas šķīvi un nepabarot nenozīmē izdarīt darbu! Saņemot atbildi uz jautājumu par to, kādēļ pacients sauc: "Jo 12.palātā pacients vēlas uz tualeti!" un tad paziņot: "Tātad viņš grib NEKO!" Nenozīmē darīt savu darbu kārtīgi, cienot pacienta dabas dotās pamatvajadzības, kuras nu nekādi nav iespējams mainīt!
Labi, štrunts ar visu! Beigu beigās, ja tu negribi darīt savu darbu, tad mainamies vietām, nāc, dari manu darbu (jo tu taču uzskati, ka tas ir vieglāks, labāks, ērtāks), bet es tavu! Aaaa, nu re, te sākas problēma, es tavu darbu darīt varu, bet tu manu ne tikai nevari, bet vēl jo vairāk - nedrīksti (jo kad izvēlējies sākt mācīties, nolēmi, ka vieglāk un ātrāk iet mācīties par māsu palīgu, nevis blakus durvīs par māsu)!
Tādēļ sarunāsim: vai nu tu kārtīgi dari savu izvēlēto darbu vai arī ej 4 gadus nomācies, iegūsti sertifikātu un nāc manā vietā - gatavo un liec sistēmas, injicē zāles, liec urīnkatetrus, ņem asinis, pārsien brūces un veic vēl sazin kādus debesu svētlaimes darbus! Bet tādā gadījumā ņem un izkāp no savas ierastās komforta zonas (t.i. kurnēšanas un īdēšanas) un maini kaut ko savā dzīvē, ej, mācies un tad noskaidro, cik daudz vieglāk ir tas, ko tu uzskati par "vieglāk, labāk, ērtāk"!
Ej un dari...bet atkal, ja dari, tad kārtīgi!
linkCtrl+Alt+Delete

Un tomēr retorisks jautājums... [Sep. 30th, 2013|10:24 pm]
[Tags|, , , ]

Mani jau gadiem nodarbina jautājums: "Kāpēc lielākā daļa man apkārt esošo cilvēku atsakās pieņemt kā normālu, nepārsteidzošu, nenosodāmu un akceptējamu atzinumu: "Man nepatīk bērni!"?
Kādēļ tas ir tik neticami, nedabiski un visādi citādi ne...

Līdzīgā veidā atzīstot, ka kādam nepatīk krievi, vācieši, ebreji, latgaļi vai kāda cita cilvēku, dzīvnieku vai kukaiņu suga, tas nebūt neizraisa tik pretdabisku, neticamu vai kādā citā veidā nelāgas apbrīnas vērtu atzinumu (ar nosacījumu, ja cilvēkam šī nepatika nav tik saasināta, ka viņš ir gatavs galēt un kaut, pieņemot, ka tas ir cits stāsts).
Kādēļ būtu jāpieņem, ka cilvēkiem būtu jāpatīk bērni tikai tādēļ, ka viņi ir mazas, itkā nevainīgas būtnes, un tādēļ mistiskā kārtā iegūst tādas kvalitātes kā - jauki, mīļi, pūkaini, "gribu tādu sev!"
Katrā ziņā no visām "bērnu īpašībām" man visvairāk tīk tā, ka tos var izvēlēties neradīt!
link2 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

Dabai draudzīgi... [Aug. 29th, 2013|05:04 pm]
[Tags|, , ]

Vakar ar Jāni STUNDU!!! nodevām alus pudeles! 30 minūtes Konzumā 3 pudeles, 30 minūtes Plodinē 7 pudeles. Jā, tieši tik "viegli un ātri" mums izdevās tukšās taras atgriešana, bet, kas jādara jādara, tomēr 12 santīmi par katru "stikla dāmu"!
linkCtrl+Alt+Delete

Bez 8.dienas 9.diena Krk - Baška - Krk [Aug. 27th, 2013|05:34 pm]
[Tags|, , , ]

Tā kā 8.ceļojuma diena iekrita svētdienā, tad "lielajai atpūtas dienai" apraksts nepienākas.
Toties jau pirmdien, 9.dienā, otrais mēģinājums doties uz Bašku, lai arī ļoti miegains, bet tomēr izdevās!
Solītais lietus izpalika, tieši pretēji - spīdēja spoža saule, kuras dēļ man ir apcepināta kreisā roka, kas, ejot pa promenādi, veiksmīgi visu laiku atradās saules pusē.
Lai nu kā, tā nav lielākā bēda, kas piemeklēja Baškā, jo pilsētā ar zīmīgo nosaukumu man sāka sāpēt ne tikai manis pašas "baška", bet papildus vēl sāka smelgt pirms brauciena salabotais zobs! Labi, ka katrai brauciena dienai biju atvēlējusi pa citramona tabletei, kas parasti glābj mani pie visām sāpēm, cerams arī šoreiz, jo vismazāk medusmēneša laikā gribas cīnīties ar neplānotām zobu sāpēm!
Jāatzīst, ka Bašku tiešām varētu dēvēt par kalnos kāpēju un peldētāju paradīzi Horvātijas virsū! Katrā ziņā pludmales un piekļuve tām tur ir krietni augstākā līmenī nekā, piem., Krk'ā.
4km gara promenāde, 2km gara oļu pludmale, kuras krastos izvietojušies nebeidzami daudz dažādu ēdināšanas uzņēmumi, no kuriem viens savaldzināja arī mūsu garšas kārpiņas un mēs nespējām pretoties itāļu cienīgai picai ar visnotaļ vietēju nosaukumu - "Baška"! Kā pēc pasūtīšanas precizēja viesmīlis: "Viena Baška uz diviem šķīvjiem!", kas, ja nepiemin picu, skan visai amizanti.
Kopumā mūsu diena izvērtās visai karsta un saulaina, tādēļ atpakaļ ceļā uz mājām nolēmām vakariņām iegādāties pēdējo 1/4 daļu arbūza, kas kopsummā nodrošinās to, ka būsim apēduši vienu milzīgu un bezgala saldu Horvātijas arbūzu!

Labojums: citramons tomēr zaudēja cīņā ar nakts sāpīguma stundām, un no 00:00 - 3:00 manā galvā zumēja zoba īdēšana augstākajā amplitūdā! Labi, ka tā joprojām bija tikai īdēšana, un labi, ka tā sākusies ceļojuma izskaņā.
link1 Copy_Paste|Ctrl+Alt+Delete

Oda koklei jeb Mērsrags - Rīga! [Jul. 4th, 2013|05:57 pm]
[Tags|, , , ]

Braucam mājās no Kolkas.
Jau tā pilnajā autobusā Mērsragā iekāpj ome ar 3 mazbērniem...un kokli! Tieši šajā brīdī sākās jautrākā mūsu ceļojuma daļa.
Iekāpusī četrotne (galvenokārt jau kokles sargātāja) piepildīja autobusu ar diviem terminiem - Roberts un kokle.
Tas, cik reizes brauciena laikā tika pieminētas mazdēla Roberta vēlmes un vajadzības, lika domāt, ka viņš ir iecelts kaut kādā svēto kārtā...līdz ar tikpat svēto kokli.
Nu es vēl kaut kā spētu saprast to, ja jau to kokli pamanījās uzķibināt uz tās lata monētas, tad varētu vēl piekrist kaut kādam abstraktam kokles svētumam, bet vai tādēļ par to jārunā visu ceļu - kur lai to kokli noliek? Nav kur to kokli nolikt! Nē, augšā nevar likt - tur ir kondicionieris! Kas to kokli nesīs? Neviens taču to kokli bez manis panest nevar! Roberts jau to kokli noteikti nenesīs! Vai tā resnā kundze tiks garām koklei? Un tā visu ceļu!
Bet, nu štrunts ar to, tas vēl nebūt nebija viss!
Mūsu solu rindu smagākā smieklu lēkme pāršalca, kad mazais Reinis, strauji tukšojot savu sulas pudeli, saņēma skaļu aizrādījumu no mazās māsas: "Nedzer tik daudz! Gribēsies uz tualeti!" Šajā brīdī mans klusēšanas mērs bija izsmelts un man atlika vien piebilst: "Neuztraucies, ja tas tā notiks, ome noteikti apturēs autobusu un tad es viņai iekrāmēšu ar kokli!"
linkCtrl+Alt+Delete

Karstums dara savu... [Jun. 27th, 2013|11:49 am]
[Tags|, , , ]

Mana dziesmiņa pirms miega: "Danna Žarka", where are you? I want to kill you...
linkCtrl+Alt+Delete

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]