Ctrl + Alt + Delete [entries|archive|friends|userinfo]
LiZii

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Dežavu... [Dec. 5th, 2013|06:25 pm]
[Tags|, , , , ]

Saruna, kas atkārtojas ikreiz, kad ieeju 12. palātā:
Es: Labdien!
Paciente: Ko jūs dariet manā dzīvoklī?
Es: Nomierinieties! Jūs esat slimnīcā!
Paciente: Nē! Es neesmu slimnīcā! Kas jūs tāda esat, es jūs nepazīstu?
Es: Jūs esat slimnīcā. Vakar jūs atveda ar ātro palīdzību! Redziet, esmu baltā halātā, esmu medmāsa, man jums jāievada medikamenti!
Paciente: A, dzīvokli kāds aizslēdza? Vai dēls zina, kur es esmu?
Es: Dzīvoklis ir aizslēgts! Jūsu dēls pirms stundas bija pie jums!
Paciente: Bet es jūs nepazīstu!
Es: Jums nav mani jāpazīst, tikai mazliet jāuzticās!

Kamēr lieku sistēmu, paciente iesnaužas, kad pirms došanās prom modinu, lai paskaidrotu, ka esmu uzlikusi sistēmu un kā jātur roka, seko jautājums: "Ko jūs dariet manā dzīvoklī? Es jūs nepazīstu..." un tā sākas viss no gala!
linkCtrl+Alt+Delete

Ome teica: "Ja dari, tad dari kārtīgi vai arī nedari nemaz! [Nov. 25th, 2013|06:26 pm]
[Tags|, , , , ]

Šodien darbā atkal pārliecinājos, ka Latvija ir tieši "tajā vietā, kur neiespīd saule", jo vairums tās pilsoņu savus darbus dara ar sakostiem zobiem un riebumu.
Mīļais cilvēk, ja tev tik ļoti nepatīk tas, ko tu dari, tad dari kaut ko lietas labā - maini profesiju (tas nekad nav par vēlu!), meklē citu darba vietu, bet, ja nu nekas no šī tev neiet pie sirds, tad nekas cits neatliks, kā mainīt attieksmi pret lietām, ko dari un darīt tās kā pienākas!
Man tiešām patīk mans darbs. Mans darbs kā medmāsai nav viegls un ir atbildīgs, ne vienmēr patīkams (reizēm pat līdz vēmienam nepatīkams), bet, es atkārtošos, man patīk tas, ko es daru, un tādēļ es to daru pēc labākās sirdsapziņas, lai arī kā reizēm negribās, ir pretīgi vai bailīgi (un arī tad, ja zinu, ka zelta kalnus ar to nesarausīšu šā kā tā).
Bet redz - nodaļā (vai dzīvē kopumā) vienmēr atrodas kāds, kas uzskata - ja man nepatīk tas' ko es daru, tad es varu atļauties to darīt slikti vai nedarīt nemaz.
Tā arī šoreiz māsas palīgs acīmredzot nolēmis, ka tas, ka viņam iedalīts, viņaprāt, pats pretīgākais darbs (dīvaini gan, ka darba līgumu parakstīja bez pielādētas pistoles pie galvas un mācīties konkrētajā profesijā gāja bez pistoles pie galvas) atbrīvo viņu no pienākumu izpildes un dod tiesības likt man justies vainīgai, kad lūdzu izdarīt darba pienākumus, par kuriem saņem algu!
Mīļais cilvēk, guļošam pacientam nolikt uz skapīša zupas šķīvi un nepabarot nenozīmē izdarīt darbu! Saņemot atbildi uz jautājumu par to, kādēļ pacients sauc: "Jo 12.palātā pacients vēlas uz tualeti!" un tad paziņot: "Tātad viņš grib NEKO!" Nenozīmē darīt savu darbu kārtīgi, cienot pacienta dabas dotās pamatvajadzības, kuras nu nekādi nav iespējams mainīt!
Labi, štrunts ar visu! Beigu beigās, ja tu negribi darīt savu darbu, tad mainamies vietām, nāc, dari manu darbu (jo tu taču uzskati, ka tas ir vieglāks, labāks, ērtāks), bet es tavu! Aaaa, nu re, te sākas problēma, es tavu darbu darīt varu, bet tu manu ne tikai nevari, bet vēl jo vairāk - nedrīksti (jo kad izvēlējies sākt mācīties, nolēmi, ka vieglāk un ātrāk iet mācīties par māsu palīgu, nevis blakus durvīs par māsu)!
Tādēļ sarunāsim: vai nu tu kārtīgi dari savu izvēlēto darbu vai arī ej 4 gadus nomācies, iegūsti sertifikātu un nāc manā vietā - gatavo un liec sistēmas, injicē zāles, liec urīnkatetrus, ņem asinis, pārsien brūces un veic vēl sazin kādus debesu svētlaimes darbus! Bet tādā gadījumā ņem un izkāp no savas ierastās komforta zonas (t.i. kurnēšanas un īdēšanas) un maini kaut ko savā dzīvē, ej, mācies un tad noskaidro, cik daudz vieglāk ir tas, ko tu uzskati par "vieglāk, labāk, ērtāk"!
Ej un dari...bet atkal, ja dari, tad kārtīgi!
linkCtrl+Alt+Delete

navigation
[ viewing | most recent entries ]