| 5.diena Plitvices ezeri |
Aug. 23rd, 2013|06:06 pm |
Pamošanās ar otro piegājienu izdevās, un jau drīz varējām baudīt mūsu brokastis ar savdabīgo piedevu - darzeņu salātus ar VEGETU! Šāds salikums ir neizbēgams ne tikai tādēļ, ka Horvātija ir vegetas dzimtene, bet tādēļ, ka nevienā veikalā nav izdevies atrast nevienas citas normālas garšvielas, kas apvienotu piparus, garšvielas un nedaudz sāli (piem., citronpiparus). Lai nu kā, salāti garšo labi arī šādā salikumā!
Dodoties lejā pa kalnu uz netālu esošo autoostu, pa ceļam redzu, ka pilsētas centrā 3 vīrieši cītīgi kopj apļveida ziedu un augu dārzu, kā rezultātā izvēršas saruna.
Es: "Nu re, te vīrieši strādā par dārzniekiem!"
Jānis: "Jā, bet citur āži ir par dārzniekiem!"
Es: "Pag, bet, ja citur sievietes ir dārznieces, tad tu viņas tikko nosauci par "āžiem dārzniekiem"?
Tā arī nenoskaidrojuši šo lingvistisko jautājumu, sagaidījām autobusu, un mūsu ceļš jau 8:00 varēja sākties.
Ekskursijas vadītāja iesāka ceļojumu ar tūristu lūgšanu, kas ietvēra aizlūgumu par labu laiku, vieglu staigāšanu, tāpat arī par to, lai veikalos netiekam apkrāpti un pa ceļam meitas un mātes nemet acis uz svešiniekiem, bet tēvi un brāļi uz svešiniecēm, kā arī (manuprāt, būtiskākais) lai mājās palikušie bērni nenodedzina māju!
Tā mūsu ceļš 4h garumā veda pa un ap kalniem un lejām.
Pa ceļam izbraucām cauri mazākajam ciematam, kas sastāv no vienas mājas, garāžas un kūts, kurā uzvarēt vēlēšanās tās iemītniekam ir tīrais nieks, izņemot gadījumu, ja sieva ir dusmīga, tad iespējas vinnēt ir 50/50!
Mūsu ekskursijas vadītāja bija visnotaļ līdzīga Allai Pugačovai, tomēr tas nemazināja viņas profesionalitāti un spēju visus saorganizēt. Salīdzinājumā ar TF ekskursijām, kur pēc noliktā laika, pēc kura jaatgriežas autobusā, lai dotos tālāk, joprojām trūkst puses pasažieru, šeit jau 5minūtes pirms noliktā laika visi kā cālēni gaida savu vistu māti - šoferi.
Pirms došanās uz pašiem ezeriem iestiprināmies ar komisāra Rekša cienīgām desmaizēm horvātu gaumē (t.i. 2reizes lielākām nekā tika Reksim).
Kad tiekam uz pirmās takas, kļūst skaidrs, ka kopumā ceļā pavadītās 8h būs katras sekundes vērtas, lai ik uz soļa redzētu mazākus, lielākus un gigantiskus ūdenskritumus un staigātu pa takām, kas uzbūvētas uz straujajiem kalnu strautiem un skaļi šņāc zem kājām, kamēr pārvietojies arvien augstāk pretī vēl lielākiem Dabas brīnumiem!
Visi ūdeņi ir bezgala skaidri un tajos peld tūkstošiem foreļu, kas burtiski ņirgājas par tūristiem, piepeldot krastiem un ļaujot sevi aplūkot, veltot mums skatienus: "Bet jūs tāpat mūs nedrīkstat aiztikt!" Mans tētis jau būtu neprātā iemeties ezerā un mēģinājis noķert zivis ar rokām, jo aizliegums ietver zivju makšķerēšanu, nevis ķeršanu ar rokām, tas tad būtu viņa attaisnojums!
Ārā no meža, kurā bijām iegājuši,un lejā no kalna, kurā bijām uzkāpuši, mūs noveda autobusa un vilciena ārlaulības krustojums jeb 3 virknē savienoti autobusi, kas izdeva dīzeļvilcienam raksturīgas skaņas un kā čūska lēni vijās lejā pa serpentīniem.
Ka pēdējais mūs gaidīja visaugstākais ūdenskritums 72 metrus augstais Veliki slap.
Līdz ar to arī mūsu 4h īsā tūre Plitvices ezeru ieskāvumā bija beigusies un bija laiks noskaņoties uz 4h atpakaļceļu!
Kā izrādījās, mēs esam ļoti kulturāla grupa un nevienu no saviem biedriem nepazaudējām, kamēr otrā grupā nozuda 3 biedri, bet atgriezušies līdz ekskursijas beigām bija tikai 2. Iespējams, Plitvices lāčiem un vilkiem šodien būs vienas vācu uzkodas! Sēžot vācu pāru ielenkumā, varu novēlēt vienīgi - labu apetīti!
Piezīme sev: ja vēlreiz būs lemts būt Horvātijā, tad Plitvices ezeri būs "to do list" augšgalā!
Šīs dienas matemātiskie rezultāti
1 oficiāla tūristu lūgšana, daudzas neoficiālas lūgšanas, ejot un braucot gar kraujas malām.
N-tie kilometri nostaigāti, nobraukti un nopeldēti.
Viens brauciens ar vilciena un autobusa ārlaulības krustojumu.
Nogaršota 1 komisāra Rekša desu maize.
Ar kāru aci aplūkots savs 1000 foreļu.
Apskatīts milzīgs skaits mazu, lielu un pāris gigantisku ūdenskritumu.
Atrasta 1 vieta, kur atgriezties! |
|