| Comments: |
+Nopietnā astrologijā nem vērā arī dzimšanas vietu,gadu, pulkstena laiku. Nedomāju, ka ar datumu ir pietiekami. Tas rada rupjus vispārinājumus, kas grauj sabiedrības "ticību" šādām lietām.
tikai tas viss ir nenormāli novecojis, vairs neatceros, kā bija precīzi, bet pat saules zīmes kopš 0 AD ir pārvirzījušās mēnesi uz priekšu vai atpakaļ. drīzāk liekas, ka tas var būt precīzi vispārīgos vilcienos un, jo tuvāk velk, jo neprecīzāk paliek.
''nopietnā astroloģijā'' :) Par ticību taisnība, jo tas tiešām balstās [tikai] ticībā. Šie jautājumi ir līdz nelabai dūšai pētīti, bet tā pat netrūkst cilvēku, kas palikuši pie maģiskās domāšanas. Pie domas, ka zvaigžņu stāvoklis (objekti, kas atrodas gaismas gadiem tālu, kuru masa, starojums utt. pat teorētiski nevar ietekmēt zemi, kur nu vēl cilvēku) kaut kā (kā tad?) ietekmē mūsu dzīves, likteni. Saprotams, ka cilvēki vēlas būt īpaši, bet šādā kosmiskā mērogā tas izraisa smaidu.
Varbūt nevis zvaigžņu stāvoklis ietekmē, bet pastāv kāda lielāka likumsakarība, kas ietekmē gan zvaigznes, gan cilvēkus, gan visu pārējo, vienkārši zvaigznes var būt redzamais (ievērotais) aspekts.
Bet es neuzstāju, ka astroloģija strādā, tāpat ne, ka nestrādā, vienkārši liekas ļoti nevērīgi, ja cilvēki pārliecināti iestājas par vai pret lietām, kuras ir ļoti grūti zinātniski izpētāmas, tas neliedz par tām zinātkāri interesēties ikdienā, pētot pašam savu pieredzi ar tām.
Piemēram, arī psihoterapijas vairākas metodes, piemēram, psihodinamiskā, nav zinātniski izpētāmas, tomēr cilvēki sniedz atgriezenisko saiti, ka tās sarunas palīdz. To nekad nevarēs izpētīt, jo ir pārāk daudz sajaukto mainīgo, katram jau noris dzīve arī ārpus tā kabineta, bet pietiekami daudz cilvēkiem ir tā pārliecība, ka palīdzēja tieši tas. Kāpēc vīpsnāt, ja reālajā dzīvē, atsevišķā viena cilvēka pieredzē kaut kas strādā, pat ja tavā ne?
Kā jau minēju, tad šis jautājums ir pētīts, tāpēc nav saprotams kāpēc tiek apgalvots, ka to ir ''ļoti grūti zinātniski izpētīt''(likt saites vai pats/pati meklēsiet?). Astrologs izsaka apgalvojumu par indivīda nākotni, personību, pētnieks to pārbauda. Atslēga ir izteikties vispārīgi, jo mūsu uztvere veidota tā, ka labāk atceramies apstiprinājumus un aizmirstam situācijas, kas nepiepildās. Cilvēka prāts ir ļoti labs, lai meklētu paternus, bet tam ir arī daudz blakņu kā tas redzams astroloģijā. Bet atgriežoties pie sākotnējā apgalvojuma. Kāpēc cilvēki, kas visādi citādi ir saprātīgi un pieņem zinātni un tās augļus, atsakās atteikties no atavisma, kuram savā vispārībā nav lielākas nozīmes par ģenerētu tekstu. Kāpēc ticēt pilnīgām muļķībām ir OK, bet par to runāt ir ''vīpsnāšana''? Savas pārliecības taču nevajag baidīties pārbaudīt. Laimīgā kārtā zinātne to jau ir izdarījusi, tādēļ ''man palīdz'' nav nekāds apliecinājums, ka astroloģija strādā. Tas apliecina, ka šis cilvēks ir gatavs ignorēt pierādījumus, lai sevi turpinātu mānīt. Es saku: ''we can do better than that!''.
Tavs teksts balstās diezgan bināros dažādu domāšanas veidu pretnostatījumos, un man jāsaka, ka man par to nav pārāk daudz intereses, jo šādas domāšanas tradīcijas pamatā ir protestantisms un patriarhālisms, divas ticības, no kurām dzīves laikā esmu aizgājusi. kas ir pragmatisms, kāpēc tā ir labāka par emocijās vai intuīcijā vai ķermeņa sajūtās balstītiem lēmumiem? varbūt nevis labāks, bet visi šie domāšanas veidi var pastāvēt paralēli, un realitāte ir kā fraktālis kas aug dažāds virzienos? ar muguras ādu just, ka nāks lietus, vai to, ka otram cilvēkam pašlaik ir vairāk vajadzīgs tavs emocionālais atbalsts, nevis pierādījums, ka viņš rīkojas nepareizi? astroloģija, tāpat kā māksla, ir būtisks storytellings, kas sniedz iespēju pārdomāt cilvēka dabu un bezgalību, pieņemt sevi, pārstrādāt emocijas un redzēt savu dzīvi plašākā perspektīvā. un kaut kādi intuitīvi dabas lasīšanas veidi tur ir pamatā. zinātniskā metode ir tikai viena no metodēm. lai veicas ar to, piemēram, audzināt bērnus.
Kur te parādās patriarhālisms? Pārliecināties vai lietās, praksēs ir kāds saprāta grauds var, protams, saukt arī par pragmatismu. Ir starpība starp emocionāla atbalsta sniegšanu cilvēkam pareizā brīdī, lietus jušanu ar muguru un sistēmu, kas apgalvo, ka tās lēmumi izriet no debesu ķermeņu novietojuma un dzimšanas datiem. Astroloģija sevi prezentē kā ko pārāku par kāršu licējiem, zīlniecēm, ekstrasensiem. Astroloģija darbojas ar tabulām, zvaigžņu kartēm, precīziem dzimšanas datiem, nevis sajūtām un emocijām. Tātad jau sākotnēji tā sevi prezentē kā precīzu atkārtojamu pasākumu. Viss it kā vienkārši, bet kad cenšamies šo precīzo ''zinātni'' analizēt, piemērot tai kādus nebūt analīzes rīkus, loģiku, strauji izrādās, ka karalis ir pliks. Ko tad darīt? Vai nu turpināt sev stāstīt, ka viss ir kārtībā, jo es jūtu, ka karalis ir apģērbts, vai saņemties un godīgi paskatīties kā tad tur īsti ir. Ja runājam tieši par astroloģiju vai ir sanācis iepazīties ar argumentiem, kas vērsti uz astroloģijas kritiku (darbības principi, paredzējumu precizitāte utml.)? Intuīciju arī pētīts jautājums, tiesa samērā jauns pētniecības virziens, un izskatās, ka tā ir prāta šortkats. Tā vietā, lai detalizēti analizētu situāciju, prāts atpazīst pazīstamu ''paternu'' un piemēro šortkatu, lai taupītu laiku, vienlaicīgi tās pamatā ir subjekta uzkrātā informācija un loģika. Ne vienmēr precīza,jo iespējams, ka ievāktā informācija ir kļūdaina, bet izskatās, ka to nodalīt no prāta un saukt par kaut ko ''maģisku'' nav pamata (runājot binārajās analoģijās).
man ir pilnīgi vienalga, kā astroloģija sevi prezentē :D es pati veidoju savas uzskatu sistēmas, iečekojot lietas pasaulē.
runājot par prātu, es vienkārši uzskatu, ka prāts ir tas, kas rada šo realitāti, un visa kauzalitāte ir tikai vēl viens stāsts. ne tikai astroloģija.
Dažreiz liekas pārcilvēciski, cik precīzi Tev izdodas formulēt. <3 | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}