|
Jun. 19th, 2019|12:59 pm |
|
Kur te parādās patriarhālisms? Pārliecināties vai lietās, praksēs ir kāds saprāta grauds var, protams, saukt arī par pragmatismu. Ir starpība starp emocionāla atbalsta sniegšanu cilvēkam pareizā brīdī, lietus jušanu ar muguru un sistēmu, kas apgalvo, ka tās lēmumi izriet no debesu ķermeņu novietojuma un dzimšanas datiem. Astroloģija sevi prezentē kā ko pārāku par kāršu licējiem, zīlniecēm, ekstrasensiem. Astroloģija darbojas ar tabulām, zvaigžņu kartēm, precīziem dzimšanas datiem, nevis sajūtām un emocijām. Tātad jau sākotnēji tā sevi prezentē kā precīzu atkārtojamu pasākumu. Viss it kā vienkārši, bet kad cenšamies šo precīzo ''zinātni'' analizēt, piemērot tai kādus nebūt analīzes rīkus, loģiku, strauji izrādās, ka karalis ir pliks. Ko tad darīt? Vai nu turpināt sev stāstīt, ka viss ir kārtībā, jo es jūtu, ka karalis ir apģērbts, vai saņemties un godīgi paskatīties kā tad tur īsti ir. Ja runājam tieši par astroloģiju vai ir sanācis iepazīties ar argumentiem, kas vērsti uz astroloģijas kritiku (darbības principi, paredzējumu precizitāte utml.)? Intuīciju arī pētīts jautājums, tiesa samērā jauns pētniecības virziens, un izskatās, ka tā ir prāta šortkats. Tā vietā, lai detalizēti analizētu situāciju, prāts atpazīst pazīstamu ''paternu'' un piemēro šortkatu, lai taupītu laiku, vienlaicīgi tās pamatā ir subjekta uzkrātā informācija un loģika. Ne vienmēr precīza,jo iespējams, ka ievāktā informācija ir kļūdaina, bet izskatās, ka to nodalīt no prāta un saukt par kaut ko ''maģisku'' nav pamata (runājot binārajās analoģijās). |
|