Pieradums nav pietiekoši spēcīgs un barojošs, lai uzturētu cilvēku laimīgu. Tieši otrādi, pieradums ir tas, kas barojās ar mūsu dvēseli. Pieradums pārvērš dzīvesprieka pilnus rituālus par rutīnu, kura bendē. Pieradums zog iespējas kļūt laimīgākam un bagātākam. Pieradums maskējas. Tas pielavās nemanot. Tas nepazūd pats, tas tikai grauž mūs aizvien vairāk, līdz no mums ir palaicis pāri vien vecs, dzīvē vīlies grausts.

Paķēru mūziku, grāmatu un izčāpoju laukā zālītē mazliet palasīt. Un nu fonā skan Gustavo un mana suņa purpināšana, kamēr viņš cenšas notvert pats savu asti. Prieciš.

un tad sāka līt ! 

un tad man piedāvāja arī rītvakar iet ballēties, bet jābrauc uz Lietuvu. un sestdien ir atvadu ballīte Artai, un vispār man bail kaut ko tādu pieminēt q., jo negribu, lai atkal salamājamies.

pudūmf.

ko nu.?