Pieradums nav pietiekoši spēcīgs un barojošs, lai uzturētu cilvēku laimīgu. Tieši otrādi, pieradums ir tas, kas barojās ar mūsu dvēseli. Pieradums pārvērš dzīvesprieka pilnus rituālus par rutīnu, kura bendē. Pieradums zog iespējas kļūt laimīgākam un bagātākam. Pieradums maskējas. Tas pielavās nemanot. Tas nepazūd pats, tas tikai grauž mūs aizvien vairāk, līdz no mums ir palaicis pāri vien vecs, dzīvē vīlies grausts.