Divatā ar Dzērāju
Pēc ilgiem laikiem ciemojos Pļavniekos. Uznāca apcerīgs noskaņojums, piesēdu parciņā uzpīpēt. Tur kāds iedzēris vīrietis man palūdza cigareti, pretī piedāvāja alu. Iedevu cigareti, alu neņēmu. Viņš vaicāja, vai drīkst apsēsties blakus, teicu, ka labāk saglabāsim distanci. Paklausīja. Tomēr uzsāka dialogu.

"Tu esi precējusies?"

"Nē."

"Es drīkstu ar tevi pastaigāties?"

"Laikam jau nē, man jāiet mājās mazgāt veļu."

"Bet varbūt mēs pastaigātos un beigās apprecētos."

"Šaubos."

"Nē, man ir dzīvoklis, mašīna, viss ir."

"Tas ir ļoti labi."

"Tikko koncertu nospēlēju, 70 cilvēku man sajūsmā applaudēja. Tas bija pizģets."

"Es tiešām priecājos."

"Nē, tiešām, 70 cilvēku kopā bija. Visi bija sajūsmā."

"Es ticu."

"Man ģitāra arī ir."

"O."

"Tikai sievas nav. Jau gadiem. Cilvēkiem taču jādzīvo pa pāriem, viņi nedrīkst būt vieni. Bet man nevienas nav."

"Es nezinu, kāpēc tas tā."

Sarunas beigas.