Par savām bailēm nevienam jau parasti nepatīk runāt ;)
Bet jā, esmu tā darījis. Saņēmies, sapratis, ka tā ir pareizē lieta un vajag darīt. Tikai es arī papildus esmu iemācījies nomaskēt savas trīcošās rokas, kājas, lai to būtu grūti pamanīt. Trīcošu balsi ir grūtāk nomaskēt, bet to es kaut kā esmu uztrennējis, ka tā vairs netrīc.
Pēdējā reize pat bija šajā mēnesī, kad stāvēju trīcošām kājām nespējot izlemt darīt, bet pats spēju noskaņoties un nopušot savas bailes - gāju un darīju, ar sākumā trīcošām kājām.

Daudz vieglāk ir pārvarēt bailes, ja ir kāds blakus, kas pušo, ka to vajag darīt, tad tās bailes nemaz netiek izjustas.