Bailes ir pārvarama lieta. Vajag tikai darīt.
Piemērs ar Rokiju nav tas labākais, jo tur vajag nenormāli sagatavoties, lai pārvarētu savas bailes. Pirmajā reizē cīnoties ar Rokiju trīcēs kājas un viņš ātri vien tevi noliks gar zemi. Nākamajā reizē varbūt kājas trīcēs mazāk, bet Rokijs tāpat tevi noliks gar zemi :D

Dzīvē jau tas ir vienkāršāk. Mēs baidāmies kaut ko darīt, jo tas ir kaut kas nebijis, mēs nespējam to prognozēt, tāpēc ir bail. Pirmajās reizēs, kad publiski runā, tad trīc balss, kad ir bail meiteni uzlūgt uz deju pirmajā reizē, tad trīc kājas. Ja redzi, ka tas viss ir nav sarežģīti, tad balss, kājas vai kas cits vairāk netrīc. Un tu sāc to visu darīt arvien pārliecinošāk. Grūtākais ir saņemties un darīt lietas ar trīcošām kājām.