mana pasaka 6 gadu vecumā
Reiz dzīvoja ābols. Reiz bija divas ābeles - vienā āboli, otrā bumbieri. Āboli nokrita pirmie, bet viens ābols nokrita pats pirmais, un viņu pacēla viena meitenīte. Un apēda. Tad viņu izmeta laukā. Tad viņš bija serde. Visi bumbieri smējās par viņu, viņš ripoja mežā, tad viņš aplipa ar skujām, un visas egles smējās par viņu. Viņš nezināja, kur palikt, viņš sadraudzējās ar čiekuri. Viņi dzīvoja alā, alā tur bija ļoti skaisti, viņi skatījās televizoru, tur rādīja filmu. Čiekurs arī serdei uztaisīja tādu alu. Serde pateicās čiekuram un skatījās filmu tālāk. Un viņš rakstīja pasaku. Tad viņš sadraudzējās ar ezi, bet ezis viņu apēda. Ezis mācīja bērnus vingrot, ežu māte sauca - vakariņās būs āboli! "Jā, jā, jā, noteikti āboli, mums ļoti garšo!"

Bet čiekurs domāja, kur serde tik ilgi...