iedvesma
Mani jau otro piektdienu pēc kārtas pārņem tāds radošs pacēlums, ka nezinu, kur likties. Nezinu tieši tāpēc, ka gribas darīt pilnīgi visu reizē, - strādāt pie kursadarba, nomazgāt logus, staigāt pa mežu, rakstīt dzeju un tamlīdzīgi. Ja koncentrējos uz kaut ko vienu, tad tomēr izdaru to visai pavirši, jo galvā jau paralēli notiek darbs ar domām par to, ko vēl vajadzētu izdarīt dienā, kad ir tik patīkams, možs un radošs garstāvoklis. Rezultātā tā arī neko jēdzīgu neizdaru, jo visu dienu priecājos par to, cik labi jūtos un ko tik nevarētu izdarīt. Nezinu, kā lai iemācās šīs emocijas kontrolēt un novirzīt uz kaut kādu nopietnu mērķu sasniegšanu.