ausis glauda: Ladytron – White Elephant
Korsete "saviesīgos" pasākumos kalpo ne tikai kā otrs mugurkauls, bet arī kā visparastākās bruņas.
Nē, man nav nekas pret to, ka man pieskaras zināmi vai pazīstami cilvēki (lai gan reizēm varu salekties), vai "taustes cilvēki"*.
Bet šitie grābstekļi! Tu cilvēks izturies jauki un draudzīgi, bet tas laikam mūsdienās tiek uztverts kā uzaicinājums uz apgrābstīšanu, un viss draudzīgums izkūp, jo nākas teikt, lai aizvāc savus knaģus, ja nevēlas, lai tie tiktu izsniegti ar ledu piepildītā plastamsas maisiņā.
Nevaru saprast kas tas ir? Vēl viena dīvaina sociālā norma? Karma? "Apgrābstiet mani" aura?
Visnormālākie šajā ziņā ir gōtu / industriāļu / metālistu pasākumi, jei bogu šī pasaule būtu labāka, ja visi būtu goti, industriāļi vai metālisti.
Aber korsete tāpēc, ka visapgrābstāmākā vieta ir viduklis (vismaz man, ja ir pupi un/vai dibens, tad šitā metode pavisam noteikti nelīdzēs), bet viduklis ir vājā vieta - ja pēkšņi saķer un nelaiž vaļā, atņemas kājas un es nogāžos zemē kā pārbiedēta vista (vai ģībstoša kaza).
----------
* daļa no kinestētiķiem vai kā viņus tur (nesaprotu gan kāpēc psihologiem vajadzēja salikt tausti un ožu vienā "kastītē", droši vien tāpēc, ka tā labāk izskatās vai smukāk skan). Cilvēki, kuriem citu cilvēku uztverē lielu nozīmi ieņem tauste, t.b. nevar pilnvērtīgi uztvert otru, ja nav pieskārušies. Mūsu platuma grādos ļoti reti sastopama parādība, bet ja ir sastopama, tad parasti tā pieskaršanās ir tik dabiska un normāla, ka nemaz pamanīt nevar.
Man reiz tāda kinestētiķe sarunas laikā laipni sagrāba šķipsnu manu matu un sāka to virpināt. Pirmajā sekundē sastingu šausmās, nākamajā aizgāju. Un piedod, ka vakar tevi žņaudzu ar zeķi. :D