ausis glauda: Sieben - Ogham the Sun
Mani sapņi turpina mani pārsteigt.
Šoreiz es aprecējos. Riktīgi krutā baltā kleitā, kaut kādā viesu namā Grobiņas apkārtnē, lai gan šaubos vai tur ir tādi meži (šaubos vai vispār Latvijā ir tādi meži), bēgu no līgavu zagļiem pa kaut kādiem mistiskiem gaiteņiem, vienubrīd pat atšaudījos ar kalašņikovu (kur tāds uzradās vvz).
Bet visskumjākais ir tas, ka es neatceros kā izskatījās mans vīrs, tikai tās sajūtas ko šams manī izraisīja. Gribu tādas nomoda dzīvē! Ja vispār kaut kas tik pārpasaulīgs ir iespējams.
Šaubos. Drīzāk es te jauniešu romānus salasos un tad man rādās visādi pārcilvēki :D
A par ķemeriem es arī labprāt uzzinātu. Man šorīt šausmīgi nāca miegs (un nebūtu es palikusi mājās gulēt vēl jo projām būtu neprecēta)