ausis glauda: Sieben - Ogham the Sun
Mani sapņi turpina mani pārsteigt.
Šoreiz es aprecējos. Riktīgi krutā baltā kleitā, kaut kādā viesu namā Grobiņas apkārtnē, lai gan šaubos vai tur ir tādi meži (šaubos vai vispār Latvijā ir tādi meži), bēgu no līgavu zagļiem pa kaut kādiem mistiskiem gaiteņiem, vienubrīd pat atšaudījos ar kalašņikovu (kur tāds uzradās vvz).
Bet visskumjākais ir tas, ka es neatceros kā izskatījās mans vīrs, tikai tās sajūtas ko šams manī izraisīja. Gribu tādas nomoda dzīvē! Ja vispār kaut kas tik pārpasaulīgs ir iespējams.
meksikāņu seriālus kā reiz tāpēc arī vairs nerāda, jo tie "neatbilst latviešu mentalitātei" :(((
un neatbilst jau arī. baigā šīza. tāpēc vajag lata romānus, lai zinātu, kā saraudinātāji tiek atrasti šaizemē!
spirit, ja nemaldos, rakstīja romānu par iepazīšanos diskotēkā, mežonīgo nakti blokmāju guļamrajonā un sekojošu nespēju atrast Mūža Mīlas māju [jo blokmājas tak!!], varbūt šo ideju derētu ekspluatēt...