Es apmēram no 13 līdz 16 gadiem cītīgi rakstīju fikšenus par visādām tēmām, bet kad sāku lasīt nopietnās grāmatas atmetu savai rakstīšanai ar roku.

Tagad atkal nāk virsū vecuma plānprātība un atziņa, ka nav jēgas rakstīt nopietnās grāmatas (kuras neviens nesaprot) un fikšeni būtu īstais veids kā iedzīvoties kautkadā nebūt naudā.

Bet es varētu tevi konsultēt, esmu lasījusi ne tikai Vējiem līdzi, bet arī Ēdeni (un iespējams arī atgriezšanos ēdenē, to gan es neatceros) un visādus citādus bābu un netik bābu romānus.