ausis glauda: Sieben - Ogham the Sun
Mani sapņi turpina mani pārsteigt.
Šoreiz es aprecējos. Riktīgi krutā baltā kleitā, kaut kādā viesu namā Grobiņas apkārtnē, lai gan šaubos vai tur ir tādi meži (šaubos vai vispār Latvijā ir tādi meži), bēgu no līgavu zagļiem pa kaut kādiem mistiskiem gaiteņiem, vienubrīd pat atšaudījos ar kalašņikovu (kur tāds uzradās vvz).
Bet visskumjākais ir tas, ka es neatceros kā izskatījās mans vīrs, tikai tās sajūtas ko šams manī izraisīja. Gribu tādas nomoda dzīvē! Ja vispār kaut kas tik pārpasaulīgs ir iespējams.
es arī esmu lasījusi vējiem līdzi! un pat visādas seriālu grāmatas, aļa glābējzvans, visādas ēdenes utt! es pat esmu lasījusi danielu stīlu ar sakramentālo frāzi "kad viņš viņā iegāja, viņa aiz laimes apraudājās".
tā kā stilu es pārzinu, vot sižeta aizmetņi kā nerodas, tā nerodas :/