ausis glauda: Sieben - Ogham the Sun
Mani sapņi turpina mani pārsteigt.
Šoreiz es aprecējos. Riktīgi krutā baltā kleitā, kaut kādā viesu namā Grobiņas apkārtnē, lai gan šaubos vai tur ir tādi meži (šaubos vai vispār Latvijā ir tādi meži), bēgu no līgavu zagļiem pa kaut kādiem mistiskiem gaiteņiem, vienubrīd pat atšaudījos ar kalašņikovu (kur tāds uzradās vvz).
Bet visskumjākais ir tas, ka es neatceros kā izskatījās mans vīrs, tikai tās sajūtas ko šams manī izraisīja. Gribu tādas nomoda dzīvē! Ja vispār kaut kas tik pārpasaulīgs ir iespējams.
Nu kā klasiskais sižets - kā galvenā varone atrod to saraudinātāju :), piemēram, Bridžitā Džonsā tā meklēšana aizņem visu grāmatu.
Vēl jau var rakstīt Marīņinas stilā, tikai tas noteikti ir daudz grūtāk.
Lūk tai grāmatai var uzrakstīt turpinājumu - kā meitene atkal uzēdas, mīla no viņas aiziet un viņa iedzer feirī, lai izšķīdinātu taukus, un atkal nonāk komā (un tad viss no sākuma).