| |
[Mar. 29th, 2008|10:22 pm] |
šodien vakariņās ēdām čai-nīz (izrunāt laužot pa zilbēm, melodiski locot (nekādas lakšanas!) nazālā intonācijā, nazālo skaņu vēl drusku nolaižot kaklā kā uz kakla skalošanu). flāid lāis, čikin un frikadelītes mērcē. K par mērci: is it sour and sweet? M: no, its sweet and sour. K parausta plecus - kāda atšķirība. pagaršo iejavu, un piekrītoši māj ar galvu: tas patiešām ir sweet and sour. |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2008|05:22 pm] |
nekad mūžā neesmu ieturējusi nekādas diētas, bet nu es pilnīgi saprotu tos meitiešus, kas, diētu ieturēdami, ik pārdesmit minūtes cibā žēlojas KĀ GRIBĀS RĪT. akdies, es ne par ko citu nespēju domāt, kā vien par paiku - pofig kādu -, tomēr pēc iespējas neveselīgāku - taukāku, treknāku, brūnāk apceptu utt. kur nu vēl domāt, visiem izstāstīt, ķert aiz rokas un kliegt ausī, iziet uz ielas un bļaut: MAN FUKEN GRIBAS ĒST!!! |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2008|12:17 am] |
līst, riebīgi drēgns. Yahoo gan saka, ka Manilā esot ap 25. vai tiešām gada laikā mutācijas mani skārušas tik spēcīgi, ka, gaisa temperatūrai noslīdot līdz +25, man jau sāk zobi klabēt? tad nu abi kustamies (cik nu vispār) slo-mo režīmā, pat pasniegties un buču otram iedot Lielais Slinkums - nu, taisni kā tādi reptīļi vēsā, mitrā vasaras dienā. uz tuvējo alfu gan aizvilkāmies (pati vēl aizvien nesaprotu, kā mēs uz šādu varoņdarbu bijām spējīgi), turklāt varoņdarbu varoņdarbs bija tāds, ka ielīdām arī rimčikā (jēdzīgu piena produktu - biezpiensieru, jogurtu u.c. našķu - sektoru Manilas rimčikos, saprotams, nav, tādēļ bez īpašas motivācijas Manilas rimčikos man iekšā līst netīk). atstājām latus divdesmit (tas ir ļoti daudz), toties nopirku konservētus tomātus savā sulā ( no Spānijas) (tomātu sulas šeit nav, mana dvēsle pēc tās kviec kā puskauts suķis), marinētus pipargurķīšus (no Vācijas), svaigas..ēē..dilles (aizdomīga paskata, turklāt pēdējo eksemplāru izvilku no caurspīdīgās plastmasas kārbiņās safasētām bazilika, timiāna, rozmarīna u.c. garšaugu buntīšu kaudzes), kivi (tirgū līdz šim neesmu redzējusi, un augu valsts izcelsmes produktus pērkam tikai tur), un kaudzi visāda crapa. vēlāk aiz Lielā Slinkuma pat kādu mīļvārdiņu noņurdēt ņēmām un aizmigām šķērsām gultā. tagad esam pamodušies, es dīcu, ka nav ar ko panašķēties, bet, par laimi, līst, un es tak netriekšu cilvēku uz nočņiku pēc čipšiem, tādēļ tērēšanās izpaliks. tagad domājam, ko iesākt, jo ir slinkums lūrēt kādu filmu vai serčiku, un slinkums domāt, un vispār - slinkums rakstīt un lasīt, ko te esat sarakstījuši. mēģināšu celties no krēsla un iet, tikai vispirms jāpārvar var slinkums izdomāt, uz kurieni lai iet. tīrā sodība - pat pīpēt slinkums. |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2007|10:45 pm] |
litrīgais martini bianco pa četri lati piecdesmit. vai tur nav jāraud. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2007|05:23 pm] |
frendliste šodien vispirms liek rupji lamāties (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) virginia_rabbit un mako), pēc tam teju apraudāties aiz smeldzīga skaistuma (skuka, pavlix, vedjmah, morraa, vēl kāds/-a).
moš hormonālā cikla stadija jānočeko. bet nē, viss kedās. jūs skaisti rakstāt(-iet?), tas viss. es tamēr apēdu pirmo mandarīnu šeitan. nemaz nezināju, ka Filipīnās dabūnami manģiki. tādi paši maziņi un saldskābeni kā ierastie Marokas, tādā pašā sarkanā tīkliņā. augot salīdzinoši vēsajos kalnāju rajonos. Baguio, Lagūnā. vietējie tātad. ēdu manģikus pa daiviņai vien, murcīju miziņu, lai smaržo un domāju par piparkūkām, kuras man taču nemaz negaršo. |
|
|