| Flūdi |
[Jun. 22nd, 2008|10:59 pm] |
Ne visiem plūdi nozīmē katastrofas un traģēdijas:
( Happy Fiesta! )
|
|
|
| |
[Mar. 17th, 2008|04:25 pm] |
Manuprāt, tā ir laba ideja - rakstīt tikai par laikapstākļiem. Kas var būt svarīgāks un interesantāks par laikapstākļiem; kas gan ietekmē cilvēkus, to garastāvokli, emocionālo fonu, lēmumus un rīcību vairāk kā laikapstākļi!
Lūk, šobrīd, piemēram. Trīs apdullinoši pērkongrāvieni no (nosacīti) skaidrām debesīm, un desmit minūšu ilga lietusgāze = Atpestīšana. Ja parasti retie, mirklīgie lietuti tropos sauskarstajā sezonā tikai pastiprina pekles sajūtu (jo momentā izgaro; būtībā lietuts tropu sauskarstajā sezonā līdzinās gara uzmešanai pirtī), tad šoreiz sanāca pilnīga Atpestīšana. Tūlīt pēc lietus sēdēju laukā un ekšellī elpoju - Manilas apstākļiem visai ekskluzīva pieredze. Un cilvēki smaidīgi, smaidīgi - it kā negaidīti no smagām nešļavām atbrīvoti. Un, galvenais, vīriņš atkal priecīgs un laimīgs - un viss tikai dēļ laikapstākļiem. |
|
|
| |
[Mar. 16th, 2008|07:18 pm] |
Tikmēr Manilā jau nedēļu kā sākusies galvsāpjtablešu sezona. Pazīstama arī ar alternatīvo nosaukumu "Vasara".
Besis bļāā. Dubaks. Jā, jā, es zinu, ka īstenībā "dubaks" nozīmē "aukstums", bet man mūžam vārds "dubaks" asociējies ar svelmi, žaronu. Gluži tāpat kā vārds "spelgonis", starp citu.
Globālā atdzišana tā jau šogad pret mums ir bijusi vēlīga, dāvājot relatīvu vēsumu nepieklājīgi ilgi: ja pērn megažarons iestājās jau ap janvāra vidu vai vismaz februāra sākumu, tad šogad tikai ap marta vidu. Šķiet, pat vēl marta sākumā pamanījos kādunakt īszeķes kājās vilkt.
Tad nu es cenšos nedīkt (nemaz nav grūti!), un vienmēr sev atgādināt, ka jebkāds karstums ir labāks par jebkādu aukstumu. Un to, ka esmu dzimusi dzīvei siltajās zemēs, līdz ar to arī dzīve karstajās zemēs ir tīri ok, vismaz noteikti vairāk ok kā aukstajās vai pat vēsajās. Pietiek jau ar vienu indigēno dīcēju man tepat blakus, un mana bālģīmja labsajūta un miers zilpelēkajās acīs ir spļāviens ģīmī laikam tak ar jau iebūvētu augstāku karstumizturību apveltītajiem malajiem. Par iebūvēto karstumizturību tas gan tik mans pieņēmums - tad jau man līdz ar zilajām ačelēm, bālo ādu un blondajām matu saknēm vajdzētu būt iebūvētai aukstumizturībai, taču vai nu konstruktori ko sajaukuši, vai ražošanas brāķis gadījies. Jo labāk. |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2008|12:17 am] |
līst, riebīgi drēgns. Yahoo gan saka, ka Manilā esot ap 25. vai tiešām gada laikā mutācijas mani skārušas tik spēcīgi, ka, gaisa temperatūrai noslīdot līdz +25, man jau sāk zobi klabēt? tad nu abi kustamies (cik nu vispār) slo-mo režīmā, pat pasniegties un buču otram iedot Lielais Slinkums - nu, taisni kā tādi reptīļi vēsā, mitrā vasaras dienā. uz tuvējo alfu gan aizvilkāmies (pati vēl aizvien nesaprotu, kā mēs uz šādu varoņdarbu bijām spējīgi), turklāt varoņdarbu varoņdarbs bija tāds, ka ielīdām arī rimčikā (jēdzīgu piena produktu - biezpiensieru, jogurtu u.c. našķu - sektoru Manilas rimčikos, saprotams, nav, tādēļ bez īpašas motivācijas Manilas rimčikos man iekšā līst netīk). atstājām latus divdesmit (tas ir ļoti daudz), toties nopirku konservētus tomātus savā sulā ( no Spānijas) (tomātu sulas šeit nav, mana dvēsle pēc tās kviec kā puskauts suķis), marinētus pipargurķīšus (no Vācijas), svaigas..ēē..dilles (aizdomīga paskata, turklāt pēdējo eksemplāru izvilku no caurspīdīgās plastmasas kārbiņās safasētām bazilika, timiāna, rozmarīna u.c. garšaugu buntīšu kaudzes), kivi (tirgū līdz šim neesmu redzējusi, un augu valsts izcelsmes produktus pērkam tikai tur), un kaudzi visāda crapa. vēlāk aiz Lielā Slinkuma pat kādu mīļvārdiņu noņurdēt ņēmām un aizmigām šķērsām gultā. tagad esam pamodušies, es dīcu, ka nav ar ko panašķēties, bet, par laimi, līst, un es tak netriekšu cilvēku uz nočņiku pēc čipšiem, tādēļ tērēšanās izpaliks. tagad domājam, ko iesākt, jo ir slinkums lūrēt kādu filmu vai serčiku, un slinkums domāt, un vispār - slinkums rakstīt un lasīt, ko te esat sarakstījuši. mēģināšu celties no krēsla un iet, tikai vispirms jāpārvar var slinkums izdomāt, uz kurieni lai iet. tīrā sodība - pat pīpēt slinkums. |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2007|11:37 am] |
Manilā iestājusies atomziema.
lai gan, visticamākais, kaut kur atkal ņemas kāds taipūnis. slinkums ziņas čekot.
auksts (šonakt kājas sala pat ar zeķēm), un pa gabalu izskatās, ka snieg. bet īstenībā jau stundām līņā drēgns rudenīgs lietus. visu nakti gāza, tagad līņā, un laiks velkas. manilieši satuntulējušies apģērbos ar garām piedurknēm. un taisnība vien būs
ģirtam no letas - ka rēzus negatīvie ir nevis dievišķas izcelsmes (pretēji rēzus pozitīvajiem, kas no mērkaķiem cēlušies), bet gan no reptiļiem - siltuma trūkums mani dara tranvkīlu, lēnu un laisku, un atņem refleksus. pat kafija nelīdz -nav jēgas dzert. labi, ka mīļais čuč - tāpat es angliski vai vispār jebkādā valodā, tostarp dzimtajā, parunāt nevarētu.
bet tie Manilas setleri un dibinātāji gan ir baigie malači - noteikti pirms tam Sida Meijera Sivilizeišen tipus izlasījuši un apmetni uzslējuši tik veiksmīgi, ka to skar tikai nenozīmīgas taipūņu perifērijas. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2007|12:30 pm] |
tad re kāda tā zemestrīce ir.
pirms minūtes likās, ka kāds no aizmugures sašūpo manu krēslu. gribēju jau samīļot to, kurš no aizmugures man šitā piezadzies, bet tad izdomāju, ka man rādās. bet tad sašūpoja vēlreiz, un, spriežot pēc pārējo puiku reakcijas, es nebiju vienīgā sašūpotā - viņi, mulsi smiedamies, piecēlās un dudināja uz durvju pusi, gaidīdami starta šāvienu - vēl vienu šūpojienu - kas, par laimi, nenāca. toties Aizdomās Turētais tika sašūpots konferences laikā - tb uz poda :D
šis esot bijis ikgadējais nevainīgais šūpojiens. nekādas vainas visumā, bet nu ir tāda jocīga sajūta. runā, ka Japānā šitā šūpojot katru dienu. tā ir?
vainīgie un postošie šūpojieni gadoties apmēram reizi desmit gados. |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2007|09:37 pm] |
šovakar oficiāli aprit gads, kopš esmu Manilā. atskaitot tās sešas nedēļas augustā/septembrī, kad viesojos Latvijā. man mugurā tā pati kleita, ko toreiz biju plānojusi lidmašīnā īsi pirms nosēšanās uzvilkt, taču nesanāca - kleitu uzvilku vēlāk viesnīcā, bet Maiks mani pirmo reizi ieraudzīja tērptu džinsos un svītrainā džemperītī.
laiku pirms aizbraukšanas lāga neatceros, un labi, ka tā, un labi, ka arī Ciba man nav nekāds lielais palīgs - tolaik nebiju diez ko runīga un rakstīga. un tā arī nevienam neizstāstīju,
( kā aizbraucu, kā atbraucu, un kā man te sākumā gāja ) |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2007|08:12 pm] |
lietavu aukstais (zvēru - gaisa temperatūra bija nokritusies kā minimums līdz +20 grādiem!) divdiennieks ir cauri, skolās atsākušās mācības, ir karsts un arī visādi citādi viss pa vecam.
bet kamēr nebija pa vecam, bija tā: lietavas sākās trešdien. ceturtdienas rītā jau bija salijis krietns strēķis, un Manilas ielās lietus sekas nav ilgi jāgaida: vietām kājāmgājējiem jābrien pa ūdeni līdz ceļiem. nepienāca ne trīs pēcpusdienā, kad attapās arī skolu vadība, un, brīdī, kad ūdens ielās sasniedzis augstāko līmeni un lietus gāž pilnā sparā, pārtrauc mācības uz nenoteiktu laiku. visi brīvi, un bērneļi, lietum gāžot, amfībijas tēlodami, kuļas mājup. novelk cienīgās melnās slēgtās kurpes un baltās zeķes, uzvelk dušas čības un brien mājup. kad skolēni aizkūlušies mājās, lietus pārstāj, un, tā kā tie ir tikai nelieli sadzīves plūdi nevis stihija, ūdens maķenīt noskrienas, un, ja pirms tam nebūtu pārtrauktas mācības, bērni kā ik dienas normāli aizstaigātu mājās. bet ko nu vairs. tiesa, lietus drīz atsākas, lai, kā vēsta laika ziņas, dažādā intensitātē bez pārtraukuma lītu līdz nākamās dienas rītam. kad bērneļi atkal, ūdenim ielās viļņojoties līdz ceļiem, dudina uz skolu.
nekas neparasts. normāla, pierasta sistēma. neraugoties uz faktu, ka pastāv lietišķā (pielietojamā?) meteorolōģija, televīzija, ziņas un laikapstākļu prognōzes, mācības skolās vienmēr tiek, kā likums, uz nenoteiktu laiku pārtrauktas un bērni ārā iztrenkti brīdī, kad laiks ir visdraņķīgākais un ūdens ielās visdziļākais (nē, nu, vienmēr jau pastāv iespēja, ka paliks vēl sūdīgāk). taču pilnīgi noteikti nekad un nekādos apstākļos PIRMS. |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2007|01:16 pm] |
auksts, tumšs, līst vienā laidā
tropi, jā.. |
|
|