Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2008-10-06 10:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Eksistenciālās pārdomas par dzīvi.
Uz uzdotajiem jautājumiem, agrāk vai vēlāk es vienmēr meklēšu atbildes. Nepagāja ne trīs dienas, kad Mažeka tiešie jautājumi man sadragāja smadzeni.
Tik tiešām - kāda velna pēc man tas viss ir vajadzīgs?! Man ir pārāk daudz feinumu ko darīt, lai vnk izniekotu laiku lietām, kuras nespēj pat novērtēt. Sisties pret sienu nekad nav bijis prāta darbs, un kamēr vien to sapratīšu - tas nekad nenotiks.

P.s. Šorīt apšķebinājās dūša no informācijas pārbagātības, vizualizēju situācijas un gandrīz aizgāju korķēt no tā visa. Daudz zināt ir kaitīgi. Ļoti, ļoti kaitīgi!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vacatio
2008-10-06 08:22 (saite)
Reizēm der apzināties un atcerēties, ka mēs kādam palīdzam sevis ne tā otra dēļ. Arī, ja izvelkam no problēmām.
Es šo vēlreiz skaudri sapratu pēc visiem šī gada labdarības pasākumiem.
Ja ir jāizvēlas - nosēdēt vakaru adot vai velkot ārā no problēmām kādu citu, bet pēc tam toties aiziet gulēt ar gandarījumu, tad reizēm pietiek pieņemt, ka darīji to dēļ sava gandarījuma.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2008-10-06 08:25 (saite)
Jā, tā ir. Tā ir tā lielā un neskaidrā vēlme - darīt ko labu, žēl tikai, ka daudzi to tā arī līdz galam nesaprot, kas tieši ir šis labais. Sajūta, kuru mēģina kompensēt meklējot atklāsmes caur reliģijām, labdarību un citām lietām, kas sniedz morālo piepildījumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?