Sviesta Ciba |

Lee (

lee) rakstīja,
@ 2005-08-08 19:32:00

Man ļoti, ļoti kaut kas pietrūkst.
Un tas mani pataisa nervozu. Tik lielā mērā, ka pati jūtu - nav labi vairs. Tirinos kā mazs zvirbulis ziemā, sēžot uz elektrības drāts..Pietrūkst, nu...Un vari ieskrieties un bļaut visai pasaulei, ka tā, bet tas nelīdzēs..Dumi kaut kā.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	blowdaught 2005-08-08 19:42 (saite)
	Njaa..apmēram man ar tāpat ir...un vistrakākais ir tas, ka tajos brīžos brīnumi nenotiek... (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	lee 2005-08-08 19:49 (saite)
	Nja...Jākļūst pašam par brīnumu:)) Mazliet kaut vai. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

miss_dii
2005-08-08 19:52 (saite)

šādos brīžos tev šķiet, ka tu esi kritis tik zemu, cik vien var nokrist, un neesi vajadzīgs nevienam uz pasaules..
Taču pienāk nākamā diena, nākamā stunda, vai nākamā minūte, atskan kāds drauga zvans, vai atnāk īsziņa, da mazums kāds sīkumiņš notiek, un tas ir kā salmiņš atkal celties un dzīvot..
Varbūt par skaļu, bet tās ir manas sajūtas...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	lee 2005-08-08 20:01 (saite)
	Zini, man drusk savādāk..Es nejūtu, ka būtu kritusi kkur, bet pietrūkst tā, ka ir nemiers iekšā...Kājas šūpinās pašas no sevis, pirkstu gali dungo pret galda virsmu kko..Gribās skriet mainīt otrādi visu pasauli..Varbūt jāsāk ar sevi... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: