šādos brīžos tev šķiet, ka tu esi kritis tik zemu, cik vien var nokrist, un neesi vajadzīgs nevienam uz pasaules..
Taču pienāk nākamā diena, nākamā stunda, vai nākamā minūte, atskan kāds drauga zvans, vai atnāk īsziņa, da mazums kāds sīkumiņš notiek, un tas ir kā salmiņš atkal celties un dzīvot..
Varbūt par skaļu, bet tās ir manas sajūtas...