Nekad agrāk man tā man nav bijis, bet nu ir, un tas mazdrusku dzen izmisumā.
Tā ir tā sajūta, ka man jāpaliek vienai, lai sevi atkal savāktu kopā. Ilgstoša komunikācija ar cilvēkiem pēc tam no manis "prasa" atiešanu no tās vaļā. Tā sajūta, ka esi atļāvis pārāk tuvu sev pienākt klāt, ir šķebinoša un pretīgi salda. Par daudz cilvēku, par maz man sevis pašas. Man šķiet, ka tas nemainīsies vairs nekad. Man liekas, ka ik pa laikam jūs visi man riebsieties līdz vēmienam. Lūk, un tas mani biedē.