par laukiem
Var jau teikt, ka tā nav nekāda problēma, bet nu tomēr.
Ko cilvēks dara, kad saņem algu?? pareizi - nosvin! Ko dara, kad pagarina mašīnai tiesības?? Arī nosvin. Ko darīt, ja baigais kreņķis?? Nosvinēt tak nē - piedzerties, lai aizmirstas. Ko darīt, ja nav ko ēst?? sagrabināt pudelītei vai atrast draugus, kam ir ko svinēt. Draugs draugam pudele, tā teikt.
Dzirdēju par kādu gateri laukos, kur gatera īpašniekam blakus atrodas pārtikas veikals. Kā strādnieciņš saņem naudu - tā dui, uz veikalu prom. Kad beidzas naudiņa, veikals dod uz krīta, un tā visu laiku neverending story līdz brīdim, kad visa saņemtā nauda uzreiz jāatdot parādos un jāatstrādā, lai atdotu nākamos parādus. Tāda jauno laiku verdzība, un tai pat laikā īpašnieks var mierīgu sirdi veikalā sacelt cenas, jo kur tad vēl nabaga pudeļniekiem uz krīta dos?
Kāpēc visu to stāstu?? Jo redziet, es pati savām acīm redzēju, kas tur laukos darās.
Normāls sestdienas vakars, stāvu vienīgajā mazpilsētas lielveikalā. Rindas priekšgalā pāris iereibušu purniņu, man tieši blakus - krietni iereibis purniņš - stāv un grīļojas, sažņaudzis 10nieku dūrītē. Tak grūti galīgi šim - kā liecās pie šņabeniekiem apakšējā plauktiņā, tā līdzsvars kirdik un jāgāžas gar zemi. Grūti, grūti. Priekšā stāvošais pusis drusku tā kā piepalīdz kājās piestutēties un uz jautājumu: "cik maksā, nevar saredzēt cenu", atbild vienkārši - "tev divi sanāk"!!!
Man aiz muguras rindā iestājas sieviete, pie vienas rokas turēdama bērnu, pie otras lētu 2litru alu, bonusā visam - ar zilu uzsistu kreiso aci..
Var jau būt, ka man nepaveicās, bet nebija todien neviens, kas grādīgo neiegādātos (uz manām divām minīša pudelēm laikam skats bija labais).
Un varētu jau turpināt, kā zakuskās nektarīnus pērk, domādami, ka tie jaunlaiku tomātiņi, kā kaimiņiene savu dzērājveci pametusi un ievākusies pie nākamā.. turpat pāri kāpņu telpai..
Skumji.