Atkal un atkal..
Vakar pie friziera biju. Vot nezinu, kas tas ir, arī viņš atzinās, ka nesaprotot, kā tas var būt, bet gala iznākums ir viens - es sēžu krēslā un smejos, bet viņš ir saliecies, ar rokām apķēris vēderu, un arī smejas. Frizēšanās ieilgst - tas ir kā likums - un neviens nesaprot, kas mums abiem kaiš. A mums nemaņā smieklīgi. Ja būtu jānoformulē par ko īsti - laikam nespētu paskaidrot :)