Pēc ierosinājuma..
Es pastāstīšu jums par vidusskolas diskotēkām..Tas bija tāds liels un milzīgs notikums, it sevišķi tādā mazā pilsētelē, kādā agrāk dzīvoju. Man kaimiņš lika muzōnu, un tas skaitījās vispār nenormāli kruta. Ikreiz, kad viņu satiku, jautāju, kad būs nākamā dancošana..
Patiesībā jau tās īstās diskotēkas, kas apvijušās ar neizdzēšamo atmiņu smaržu, bija līdz vidusskolai..Tolaik vēl cits direktors bija, kas atļāva bērniem izklaidēties ilgāk nekā ierasts tagad. Tolaik varējām "ārdīties" (kā tas bija pieņemts saukt) līdz pat 4.00 no rīta.. labu laiku vēlāk tikai ieradās kāds skolotājs un 23.00 ielēdza gaismas lielajā zālā..atsakanēja nopūtas, neatlaidīgie vēl dejoja, kautrīgi vērsdamies apkārt, vai nupat kā iztraucēto skūpstu nav kāds no malas redzējis...
Nu bet uz tām dejām tak bija jāpucējas. Savādāk nevarēja. Lūpas jākrāso un acis.. ja tā paskatās, tad nu tādu "stila paraugu" varētu tagad kāds eksperts pavērtēt nenormālības ballēs. Bet tas jau netraucēja. Visforšāk bija tad, ja draudzenes pirms tam savācās pie kādas no mums un kopā devās iekarot deju plačus. Mums patiesi bija ellīgas priekšrocības, jo vienai no mums bija mammas labaratorijas atslēga, kur tad arī tusiņš turpinājās ar lūpu krāsām, ar ne visai labi smaržojošiem dezodorantiem..Arī puišus šad tad ieaicinājām ciemos..
Un tad, kad izskanēja kāda "labāka" dziesma - visas pīļu gājienā devās uz zāli dancot, kas aprobežojās ar apsēšanos vienā rindā.. Krutākie tusēja pie pašas skatuves. Reizēm tā arī palika tur nostāvot visu diseni ar pīppauzēm. iedomājieties???
Nākamie pārdzīvojumi sekoja pēc uzlūgšanas. Kautrīgi mulsumi, apsārtuši vaigi, un reizēm pat neviens nepateikts vārds..
Vēl man liekas, ka tajās piektdienās, kad bija paredzētas diskotēkas, arī gaiss skolā smaržoja citādāk..No zāles varēja dzirdēt, kā tiek skaņota tehnika.. Un reizēm pat sanāca nobastotas pēdējās stundas, lai varētu paspēt uz māju aizskriet sapucēties..
Vēl jau bija arī klases vakari. bet tie bija vēl senāk. 5tajā un 6-tajā klasē puikas pa kluso stiepa liķierīšus uz vakariem, slēpinājām tos skolotāju materiālu skapīšos..kur vienreiz tas tika arī aizmirsts un vēlāk atrasts, kad skolotājs stundas vidū devās pēc uzskates materiāliem. Tas, kas sekoja pēc tam, es labāk nestāstīšu.. Vēl pudeles tika slēpinātas tualetēs zem ūdens tvertnes vāka, kur visai neiedomājami būtu mūs pieķert..apdomīgi... :))
Bet Valentīna dienas diskotēkas atšķīrās visvairāk no citām. Jau pati diena bija saspringtra, jo katrs gaidīja kādu apsveikumu no Valentīna pasta, ko parasti dienas gaitā izdalīja. Tolaik vēl nebija pieņemts, ka meitene apsveic meiteni..Tas viss bija tik ļoti pa īstam...sirsniņa tajā dienā trīcēja visiem.
Un ziniet, kas ir smieklīgākais, šito visu rakstot?! ka es patiešām varu teikt: kad es augu, tad vēl tā nebija kā tagad ir.:))