mizantropei наплевать ([info]ledene_) rakstīja,
@ 2012-05-30 11:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pat izstāstīt nevaru, cik suicidāla esmu kļuvusi. Vakar sēdēju coffee shop'ā pirms tieslietu eksāmena, dzēru otro šotu jēgerīša un kumelīšu tēju un riju asaras. Nekam nav nekādas nozīmes, dziļākas jēgas, pat īsie baudas mirkļi vairs nepiepilda. Nākotne rādās godīgi izcila, spoža un lieliska, bet nevaru piespiest sevi to vajadzēt vai gribēt. Un kauns, šaušalīgs kauns tā justies.

Un tās domas piezogas, kā pieklusināt pārspīlēto traģiskumu, kāda gan etiķete tādos gadījumos, kā paskaidrot kāpēc draugiem un ģimenei.
Mana nesenā pārliecība, ka '... people stay alive for each other', - muļķības, neviens otram nevar uzlikt tādu slogu un pienākumu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]porkus
2012-05-30 19:42 (saite)
tas viss ir pilnīgi normāli
pārrubī apziņu fiksi uz kautko pilnīgi citu un tad ierubī atpakaļ (cerams ka šis ir saprotams)
starplaikā ierubī James-Sometimes vai ko citu
...
...
...

pēc kāda laiciņa akal būs хвост пистолетом нос по ветру




(lai gan to suicidālismu pavaktē, vai lai kāds pavaktē)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?