Vēsi!:) Es pēc pusstundas "Kaligulas" noskatīšanās mēnesi slikti gulēju murgu dēļ, vēl tagad, kad iedomāju, vē! Man nudien nav nepieciešami jaunas riebeklības, kuras varētu gara acu priekšā rēgoties!;)
Mnja... Te nu mans kompīc uzkaras noslepumainās radības sievietes priekšā. Kas tur tā tik ļoti Tevi iespaidoja? Filma kā filma. Brasa stilā. Ja neskaita to, ka pasaules līmeņa aktierus izdevās piesaistīt.
Es pat netaisos tagad uzskaitīt, kuras lietas mani tur šķita pietiekoši riebīgas, lai to filmu līdz galam neskatītos. Jo tas nozīmētu, ka man tās ir jāatceras. Aptuveni tikpat riebīgs man šķita arī "Mehāniskais apelsīns" vai Sorokina grāmatas. Un nav runa par sievietēm-vīriešiem, bet par katra cilvēka iekšējo cenzu un riebuma sajūtu. Es, piemēram, neēstu cukurotus tarakānus, vai nesajūsminātos par "mākslu" izkārnījumu kaudzītes veidā, bet tas liecina tikai par manu iekšējo cenzu.
Kāpēc es par to sieviešu lietu... Man Tavs teksts uzreiz kaut kā atgādināja reiz vienu tēmu pie oblicas, kur bērnudārzā puisīši demonstrēja krāniņus un dažas cibiņas pēc tā nav spējušas aizmigt. Uzrakstīju un sāku domāt kā tādas asociācijas radās, bet nu lai jau paliek... Jebkurā gadījumā- man tā, savukārt, ir viena no mīļākajām filmām. Top 100 kaut kur pa vidu ierindojas.
Kā arī ļoti cieni citus cilvēkus un spēj pieņemt citus viedokļus, nesaucot otru par muļķi. Un kur gan vēl īpašā cieņa pret sievietēm! Vienkārši - brīnišķīgs cilvēks, kolosāls vīrietis un lielisks sarunu biedrs. Mani apsveikumi!
Varbūt jūs abi katrs savu versiju redzējāt. Ir cenzētā un 'uncut', nācās redzēt to pēdējo. Manuprāt, stipri savdabīgi orientētai publikai domāta. Nē, nu es jau saprotu, ka savulaik varbūt tā ir bijusi īstenība, bet tomēr...
Esmu redzējis abas. Nemaz jau tik daudz tur nav izkatots. Nekatoto savulaik (1993. vai 1994. gadā) rādīja kino "Rīga" uz lielā ekrāna, bet pilno es redzēju kad internets mirstīgajiem sāka dot pietiekamu ātrumu filmu kačāšanai ;-)