Es pat netaisos tagad uzskaitīt, kuras lietas mani tur šķita pietiekoši riebīgas, lai to filmu līdz galam neskatītos. Jo tas nozīmētu, ka man tās ir jāatceras. Aptuveni tikpat riebīgs man šķita arī "Mehāniskais apelsīns" vai Sorokina grāmatas.
Un nav runa par sievietēm-vīriešiem, bet par katra cilvēka iekšējo cenzu un riebuma sajūtu. Es, piemēram, neēstu cukurotus tarakānus, vai nesajūsminātos par "mākslu" izkārnījumu kaudzītes veidā, bet tas liecina tikai par manu iekšējo cenzu.