4.6.14 15:47
trešā b/d diena sākās nelāgi. Annis pus9 jau bija saguris. ģērbu vienalga. mazā krita un uz gultas malas uzdauzīja aci. nu neko. liku gulēt, zvanīju b/d un braucām stundu vēlāk. nesanāca mums pilna stunda, bet tikai nedaudz vairāk par pusstundu. pirmo reizi Annis pasēdēja man klēpī nevis devās izpētīt apkārtni. bet drīz vien jau atkusa un atkal šeptējās uz nebēdu.
rīt uz 5 min es nozudīšu no viņas redzesloka. redzēs kā veiksies.
sarunāju arī, ka brauksim uzreiz pēc 8.
4.6.14 12:29
pēc 225 sludinājuma apmeklētājiem, vienas trakas zvanītājas un vieniem fiksajiem sazvanītājiem un apskatītājiem, Annas skaistie rati ir pārdoti.
sirds drusku sažņaudzās redzot kā viņi aizbrauc.
bet tā tam jābūt.
dzīve iet uz priekšu.
4.6.14 08:05
pārmaiņas pēc jāuzraksta arī par lielajiem.
* Maksis pirms laika uzdizainēja pirmo T-kreklu kolekciju :) šobrīd kolekcija tiek intensīvi valkāta un "reprezentēta". dēls man pat deva norādījumus kā tos mazāgt :D
* vakar ar Anni sēžu smilškastē piemājas spēļu laukumā. atnāk kāds vīrietis ar savu tikai zeķubiksēs tērpto(tā ir kaut kāda šejieniešu mode, ko es nenormāli ciest nevaru) dēlu, kurš ir tik pat garš cik Anna. arī sāk spēlēties. tētis saka: "padomā ar galvu, uzbūvē kaut ko konstruktīvu!" smaidu ūsās. te pieskrien Maksis un saka "čau, Franc!" pārsteigumā mirkšķinu un jautāju kā viņi viens otru pazīst. te arī esot iepazinušies. pa to laiku tētis atdzīvojies un man saka: "ak jūs esat tā mamma, kas latviski runā!" vēl pārsteigtāk atjautāju kā viņš to zin. atbilde ir loģiska - Maksis izstāstījis. man vienmēr ir bijusi ziņkāre, ko mani bērni svešiem cilvēkiem stāsta, jo man sveši bērni mēdz stāstīt neiedomājamas lietas. nu jā. bet man neviens neko nepastāstīja un tā nu es paliku nezinot.
* Līna beidzot sāk atvērties. pagājušajā nedēļas nogalē ar omu (ļoti dusmīgs ņurdiens) nokārtoja jūras zirdziņa pārbaudījumus. tagad sāk iepazīties ar svešiem bērniem vienkārši tāpat. Maksim nekad ar to nav bijušas problēmas, bet Līna vēl joprojām turējās man svārkos. it kā svešajiem bērniem kabatā būtu duncītis, ko viņi iedurs tikko viņa pajautās: "kā Tevi sauc? spēlējamies kopā?"
* Līna ir aizdomājusies līdz glītumam. jautā vai man patīk viņas sejiņa. piedomā kā ģērbjas (iespējams es vainīga, jo savulaik neļāvu vilkt raibu ar raibu) un pieprasa izdomāt jaunas frizūras.
* klases skrējienā Līna no meitenēm bija tā, kura pirmā noskrēja 4 apļus.
* Maksis vēl pirms brīvdienām bija iesaistīts incidentā skolā, kura laikā cieta durvis (ak, šīs nolādētās
balkona durvis). durvis lielas un smagas, bet izceltas no eņģēm, ka nevar vairs salikt kopā. incidentā piedalījās 5-6 puikas, bet Maksis ļoti pārdzīvoja, ka mums būs jāmaksā rēķins. todien man kaut kā viss īzī likās. teicu, ka nekas. bērns nevarēja to saprast, viņam laikam būtu bijis vieglāk, ja es būtu rājusies. mēģināju paskaidrot, ka sliktākajā gadījumā viņš paliks bez ZSV dāvanas, bet ka tiešām nekas. par visām mācībām kaut ka ir jāsamaksā.
4.6.14 07:58
naktī dzirdēju mazo raudam jeb pareizāk sakot īdam. vienreiz un otreiz. starpā varēja būt 30 sekundes vai 30 minūtes. instinkts lika celties un iet, bet egoisms pavēlēja gulēt. gulēju. S no rīta teica, ka nav dzirdējis pilnīgi neko.
pamodāmies, pačurājām un gājām skatīties kā Annis guļ. bez sedziņas bēbīšpozā uz vēdera ar dupsi gaisā. kāmēr meklēju kameru, lai nobildētu (man gandrīz nemaz nav bilžu, kur viņa guļ), tikmēr mazums pamodās, notupās uz celīšiem un izstiepa rociņas gaisā. acis joprojām ciet, bet mazā sejiņa apņēmīgi pauda - "ņemiet mani! izemiet mani no gultiņas, es jau esmu pamodusies!"
reizēm gribas, lai viņa vienmēr paliek tāda maza mīļa pūkainīte. vēl nerunā pretī, vēl nav savas iešanas un darīšanas.
jā, starp citu, Anna joprojām nestaigā, bet beidzot stāv nepieturoties. un viņa norāda ar pirkstu, ko grib. es joprojām viņu baroju ar krūti. S lūdz, lai beidzu, bet man piena vēl ļoti daudz un mazajai krūtsēšana viennozīmīgi ir labsajūtas laiks. tad kāpēc pārtraukt? tikai tāpēc, ka kādai tantei liekas, ka gadu vecs bērns ir jau liels?