23.5.14 09:18
es vakar biju tik nogurusi, ka atkal gandrīz uz dīvāna aizmigu. bet Annis naktī trobelējās. ap trijiem. ir diezgan gaišs jau un viņa laikam domā, ka var jau celties. es nezinu. būtībā es tajā brīdī esmu tik ļoti nekāda, ka nevaru attaisīt acis, lai noskaidrotu, kas tieši ir problēma.
lai.
es nesūdzos.
šodien man paredzēta telefonintervija. 10:30. laiku noliku es. parasti Annis aizmieg ap 10 un guļ 1-2 h. šodien viņa bija tik ļoti sagurusi, ka par spīti maniem centieniem noturēt viņu nomodā, viņa aizmiga 8:30. man ļoti gribas atteikt sarunu. neesmu formā.
lai neaizmigtu sāku lasīt žurnālu. un tur tas bija - raksts par Kongo sievietēm, viņu nolaupīšanu un verdzināšanu raktuvēs. šausmīgas detaļas, kas vajās mani visu atlikušo dzīvi. vēl jo vairāk, ka vairākkārtīgi rakstā tiek uzsvērta saikne, ka mēs, ka es esmu līdzatbildīga šo sieviešu likteņos, jo minerāli, ko viņas kailām rokām no zemes izkašā tiek lietoti mobilajos telefonos.
jūs zinat manas nedienas ar telefoniem. es pacietīgi gaidu 1.6. kad dabūšu jaunu līgumtelefonu. gaidīju. tagad man liekas, ka varētu atteikties no telefoniem vispār. es negribu būt līdzatbildīga cilvēku pazemošanā, nogalināšanā un bērnu likteņos, kas radušies izvarošanas rezultātā. vai tiešām šī ērtā dzīve, šī patērētājkultūra ir stimuls cilvēku tumšāko pušu izpausmei?
Es aizveru acis un ausis, kad kāds stāsta par dzīvnieku mocīšanu, lai es varētu apēst savu dienišķo kotleti vai uzmest plecā ādas somiņu. bet es nevaru aizvērt acis un ausis, kad tiek stāstīts par cilvēku mocīšanu. vienmēr var izlikties, ka tas ir safantazēts. žurnālisti grib tikai uzšūmēt skandālu. bet cita balss galvā prasa: "bet ja nu tas viss ir patiesība? ja nu patiesi kāds tieši šobrīd ciešs, dēļ manas nespējas noturēt rokās telefonu? vai manas iegribas pēc kaut kā jauna?"
es biju tik ļoti nogurusi, bet tagad man gribas vemt.
es nezinu vēl, ko es darīšu. vai tiešām es spēšu pamest savu komforta zonu? vieglāk būtu izstumt to visu no savas apziņas... bet ja tas patiešām viss notiek, kā es spēšu paskatīties pati sev acīs zinot vai vismaz nojaušot sakarības? meklēt tālāk un izveidot savu situācijas bildi. tam man pietrūks dūšas. tā var zaudēt ticību labajam un cilvēcei kā tādai.
21.5.14 21:07
bērni gultās, vīrs lidlaukā, es uzjaucu glāsmaini (smoothie latviskojums): 1 banāns, 1,5 kivi, 0,5 avokado, kripsītis ingvera saknes un apelsīnu sula. baigais ļumeklis!
jāpaslīpē pils pieteikums un pēc tam jāķeras klāt tam, kas dod visu to, ko es gribu.
bet vispār es jūtos šodien kārtīgi pastrādājusi. no rīa dārzs, tad vakarā testa izbrauciens ar Anni un potenciālo ričāgu. ņemšu laikam tomēr to mtb. pirmkārt tāpēc, ka viņš jau ir nokomplektēts, otrkārt, tāpēc, ka man slinkums visu sākt no jauna. ar pilsētnieku es centra pazemes garāžā simulēju kalnā braukšanu. grūti gāja. ar mtb nobraucu lejā pie upes un tad augšā rullēju. kāmēr atradu pārnesumu, bija grūti, bet beigās, kad saslēdzu, tad ar visu Annu kā uztīt uztinu. tas mani pārliecināja. bet nu vajadzēs vēl aizmugurē kaut kādu atsperi iemontēt. priekšējie amorti šobrīd liekas lieki. es gan zinu, ka tad kad nesīšos pa pļavu lejā būšu priecīga, ka tie man ir.
un vispār. es šaubījos un šaubījos par to MTB, bet galu galā, cik tad ilgi vairs un varēšu Maksim kaut vai atdot, ja galīgi nederēs. piektdien jāiet pakaļ. apsolīšu Maksim filmas un uzreiz veikšu testa braucienu uz lidlauku.
ooo, google kartēm jauna fīča (vai arī es tikai tagad pamanīju) rāda kāpumus un kritumus. uz lidlauku man kopumā 214m uz augšu un 50m uz leju. 10,1km vienā virzienā.
mēģināju uzlikt pilsētai kādu mērķi, lai pasaka kritumu, bet google saka, ka pārsvarā līdzens. ha - arī tad, ja es ceļu lieku pāri kalnam.
21.5.14 13:35
* Maksim šarlaks
* tusne iemācījās pati uzkāpt uz šūpuļzirga. tā nu viņa ik pa laikam aiziet pašūpoties, kad apnīk atvilknes krāmēt ārā. būtībā Annis šobrīd ir kaut kas līdzīgs mūžigajam dzinējam. vakar biju tik piekususi, ka atslēdzos viesistabā uz dīvāna kāmēr S pa tel runāja. viņš mēģināja mani pamodināt, bet bez sekmēm.
* šodien beidzot piemocīju zālāju. ar sirpi arī ārpusē drusku aprāvu, lai nav tik mežonīgi. Esmu ļoti apmierināta ar sevi, ka to visu iespēju. arī puķuzirņus iestādīju (cerams ieaugs) un cukini. man gan aizdomas, ka viss man iznīks :/... zemenes joprojām pusravētas un drīz jau atkal aŗī pirmā puse būs aizaugusi.
* aizvakar atbrauca melnis, tad šodien kaut kas jāatrod laiks ar Annu aiziet un iemēģināt melni ar velobeņķi. ja sīkā nebļaus pilnā kaklā un es varēšu uzbraukt ar viņu aizmugurē mazajā kalniņā, tad pirkšu melni un basta la vista.
* S šodien pēdējā treniņu diena, rīt sākas sacenes. Mans plāns - braukāt uz lidlauku ar jauno ričāgu - gan izpaliek, jo jāsēž mājās ar slimo Maksi. :/
* cepot lidlaukā desas, viens pilots citam pilotam stāstīja, kur jāsūta pieteikumi. fiksi pielīdu klāt, jo runāja tieši par QA. savām ausēm nespēju ticēt! mājās apskatījos mājaslapu - pārāk labi, lai tā būtu realitāte. bonusi ir TIEŠI, PRECĪZI tādi kādus es gribu! un man likās, ka es sapņoju vaļā acīm. mīnuss tas, ka pastāvīgi jābūt ceļā. S gan saka, lai piesakos, jo ne visi pacienti taču ir mežonīgajos rietumos. cerība ir muļķa mierinājums, bet nu pieteikšos laikam gan.
* bet šodien vēl viens interesants variants uzradās. aptuveni tas, ko es līdz šim esmu darījusi, bet - firmas ofiss atrodas pilī!!!! princese manī pamodās :)
19.5.14 13:47
atbrauca mans stāvmikseris.
mēģināju uzjaukt savu pirmo smūtiju.
izgāzos ar skaļu blīkšķi.
pirms es neesmu to verķi atpakaļ aizsūtījusi, fiksi iesakiet kādu recepti, kas sanāk vienmēr un ir baigi labā!
19.5.14 09:40
ceturdien biju otrajā velo veicī - protams manis apskatītais ričāgs jau pārdots.
es tiešām nesaprotu - tik nenormāli visi riteņus pērk?!
tagad skatos uz holandes tipa, bet visi tie smagi, ar 3/7 vai 8 pārnesumiem un atpakaļbremzi. es esmu atradusi no atpakaļbremzes, turklāt tas neļauj pedāļus fiksi ielikt ērtajā uzmīšanas pozīcijā. jātipina ar riteni uz priekšu.
vispār man viss šis ir apnicis un man liekas, ka es atkal neko nenopirkšu. iešu labāk, ka vnk kājām.
15.5.14 21:33
pļaut biezu, garu un turklāt slapju zāli ir suņa darbs.
izplosījos kāmēr Anna gulēja, beigās knapi mājās pārvilkos.
labi, ka drīz vien A atkal gāja gulēt un es līdzi izrubījos līdz kāmēr M un L ar zvanīšanu pie durvīm pamodināja.
60% aptuveni ir paveikti. tagad tik apakša, kur krūmi, dobes, žogam gar malu un būs gatavs.
laiks gan atkal tiek solīts nesmuks :/
15.5.14 09:14
vakar pēcpusdienā salādēju visus bērnu un stūmos uz dārzu zāli pļaut.
pusceļā sāka gāzt lietus.
ipick!
mirkli stāvēju lietū ar cerību - tūlīt pāries. mākoņi tādi nedraudīgi izskatījās.
pēc mirkļa sāka gāzt stiprāk un tā nu mēs jozām atpakaļ uz mājām.
šodien ir joprojām nomācies, bet es esmu stingri apņēmusies likvidēt vismaz daļu zāles.
lai plīst vai lūst!
negaidīšu nekādu pēcpusdienu, ņemšu Anni padusē un iešu tagad. gan viņa parāpos pa kalnu un noplīsīs. galvenais, lai nav histēriskās kliegšanas un bailes no pļāvēja.
15.5.14 07:48
- ... es nezinu kā būtu pareizāk to darīt...
- nu, paklau! Tu jau esi tajā vecumā, kad Tev būtu tas jāzin!
- bet es nezinu! ko tagad? ... eu! Tu esi 4 gadus vecāks par mani, tad pasaki Tu man kā ir pareizi!
- pirmkārt, tikai 3,5, otrkārt - nē
- ha ha ha, Tu pats nezini! un Tu esi 4 gadus vecāks par mani!
15.5.14 07:48
"We offer rewarding career opportunities, competitive salaries, and a fun work environment right in the heart of Berlin. Shiatsu massages, German and English lessons and a great team spirit are integral part of our inspiring company culture. If you have a passion for people and are looking for a challenge within a fast-growing startup – we are looking forward to your application"
14.5.14 15:10
biju citā velo veikalā. tur man stāsīja diametrāli pretēji. tāds MTB kādu es aprakstu neeksistē un ja eksistē, tad esot mugurai kaitīgs.
piedāvāja man trekking, bet vislabāk būtu Holland tipa.
skaists ritens, nenoliedzami, bet... tas neizskatās pēc manis.
mani šitas ir tā davedis, ka laikam atkal nenopirkšu neko.
13.5.14 23:06
* atlūguma papīri tika šodien piesūtīti epastā
* veloveicis mani uzmeta. ričāgs atdots citam. man jāgaida nedēļa kāmēr atvedīs citu. es sāku šaubīties vai man vajag to ričāgu vai citu, vai tajā veicī vai citā. vai arī vispār man neko nevajag. visi stulbi.
* Annai nav t, bet viņa mokās. ir sagurusi, činkstīga, nemitīgi grib pienu, lai gan ļoti labi paēd brokastis, pusdienas un arī vakariņas. vai tā ir tuvības meklēšana, pēdējais posms pirms "atdalīšanās", zobi vai kas cits?
* šodien neesmu izgājusi no mājas un jūtos nožēlojami. par spīti tam, ka vakar MĶ teica, ka es izskatos arvien labāk. varbūt tāpēc, ka es vairāk nenašķējos. bet toties tas ir vienīgais par ko es spēju domāt - kur dabūt kādu šokolādīti?! virtuvē stāv cepumu un čipšu paka, bet es neesmu tos atvērusi. ārprāts kā es gribu cukuru!!!
12.5.14 12:36 - vispārējas patiesības
kad vēlējos savu ričāgu, gribēju paļauties uz pārdevēju un vīra ieteikumiem.
pirmais pārdevējs bija svilpe (tiešs tulkojums no vācu valodas) un uzmeta mani. solīja, ka velo būs jau sestdien mājās vedams.
otrs mani arī uzmeta, kāmēr braucu testa apli, tikmēr sāka citus apkalpot un tā nu es tiku pie trešā pārdevēja, kas izrādījās nebija pārdevējs, bet pats ass.
vīrs ārā stumdīja guļošo Annu un es paliku viena ar saviem lēmumiem.
kā jau sievietei optika ir ļoti svarīga. bet vissvarīgākais bija maksimāli vertikāla sēdēšana un MTB.
protams MTB un bērnu krēsliņš ir nja - viegli dīvaini, bet piekabe aizņem par daudz vietas pagrabā un laba maksā pārāk daudz naudas. galugalā Benno teica, ka varēs pieskrūvēt, tikai jāpārliek bremžu trosīte. pēc nedēļas sākas S planieru sacenes. es jau domāju, kā es tikšu uz lidlauku, ja mašīna būs pie viņa. bet nu viss ir atrisinājies - mēs vizināsimies caur mežu!
dabūšu atkal resnas kājas no mīšanās... heh.. redzēs varbūt pēc 2 ned treniņiem es jau varēšu kalnā uzbraukt bez stumšanas fāzēm? mieru, mieru, nevajag par daudz sacerēties.
ak jā. meklējot riteni uzzināju, ka večiem esot garas rokas un īsas kājas, turpretī sieviešiem otrādi. es to nezināju un man liekas tas interesanti. diez ko Māte Daba ar to bija domājusi?
12.5.14 11:15
man rīt būs šitāds ričāgs
9.5.14 15:15
little to little
es jau trīs gadus nīdu, ka man vajag jaunu riteni un tik pat ilgi S saka, ka nevajag gan. ne riteni, ne auto. neko man nevajag. un tagad kad man nav naudas, viņš saka - Tu negribēji riteni pirkt? nezinu, kas viņam uznācis... būtībā mums jāpērk Annai sēdeklis ričāgam. problēma, ka S riteņa rāmim nevar uzlikt stiprinājumu. manējais savukārt ir tāds nekāds. ja ikdienā taisos lietot, tad jāuzčinī, bet visi, kas ierauga to riteni saka, ka nav vērts.
nu lūk. kaļu dzelzi kāmēr karsts un biju riteņbodē. puisis bija ļooooti pašpārliecināts. bet man patika. vismaz viņš neizturējās augstprātīgi kā citi. šodien viņš sačinīs izvēlēto modeli un paskatīsies vai jaunatvestajās kastēs ir arī kas līdzīgs no bergamont. rītdien iešu braukāties un viņš solīja skrūvēt tik ilgi līdz man būs ērti un nebūs sāpe plecos. :)
nevaru sagaidīt rītdienu!
9.5.14 12:05
atgriežamies pie praktiskām lietām - kādu kūku cept Annim uz gada dzimšanas dienu?
ēdāji būsim tikai mēs pieci, no kuriem dažiem ir ļoti piekasīgas prasības pret kūkas tipu (kastes formas sauss kēkss), bet citiem pret noformējumu un patiesībā tikai torti uzskata par svētku cienīgu cienastu.
es gan gribu, lai pati Anna arī var ēst ar pašas mazajām roķelēm.
8.5.14 15:28
nopirku kladītes un mapi. būs man atkal papīra dienasgrāmata ikdienišķo notikumu piefiksēšanai.
8.5.14 14:43
"Leider müssen wir Ihnen mitteilen, dass wir uns derzeit keine Zusammenarbeit vorstellen können."
cilvēki ar ļoti ierobežotu fantāziju..
tik saņemot atkal un atkal atteikumu es sāku justies stulba un nederīga.
7.5.14 14:30 - kas ir latviešu bērns?
draudzene raksta diplomdarbu kādā no Vācijas universitātēm par tēmu "latviešu bērni Vācijā".
Pirms es sāku ar viņu diskutēt, man likās, ka es zinu, kas ir un kas nav latviešu bērns. nu jau divas nedēļas riņķī un beidzot es esmu pati sev noformulējusi atbildi uz šo jautājumu. Bet mani sāka interesēt, ko citi domā par to.
Mana māsa saka, ka es esmu idealizējusi Latviju un latviešu valodu (manā leksikā nav "davai", "miskaste" un citi, būtībā tā ir bijis vienmēr, tikai tagad cau M un L to pamana arī citi), Stefans saka, ka es esmu vairāk latviete kā manas māsas, brālis bija pārsteigts par latviešu simboliem manās mājās (tautiska sega gan man pie sienas nekarājas).
Jā, es savā dzīvoklī kompensēju to kā man trūkst ārpus mājas. Jā, mani bērni runā vairāk vai mazāk literārā latviešu valodā, bet tas ir tas, kas man vairāk patīk. visu pārējo viņi tāpat agrāk vai vēlāk uztvers, iemācīsies.
un tomēr es sāku ļoti stipri šaubīties vai viņi ir latviešu bērni vai arī tikai latvietes bērni.
kad pārrunāju latviešu bērnu tēmu ar Stefanu, viņš atbildēja ar pretjautājumu - kas ir vācu bērns? MĶ vīrs savukārt uzreiz teica, ka nevajag kurināt nacionālo naidu. ievērojis pārsteigumu manā sejā, piebilda - "mēs vienmēr būsim atšķirīgi". jā, būsim. bet kas par to? nastja atsūtīja LNT 4.maija sižeta linku. Līdsas latviešu skoliņas bērni uz grīdas sēžot un uz zemi liecoties saka "mēs mīlam Tevi Latvija" - tā aina mani izbiedēja. vai tiešām tā būtu jāmāca mīlestība pret mātes/tēva zemi? un vai būtu jāieaudzina ilgas pret laimes zemi skandinot "mēs gribam atgriezties Latvijā!" kas notiks, ja šie bērni atgriezīsies un laimes zeme būs skarba rpet viņiem? mēs taču vienmēr būsim atšķirīgi. gan te, gan tur.
Labi. atgriežoties pie tēmas - es ļoti labprāt dzirdētu Jūsu domas, kas ir latviešu bērns ... Latvijā! kāds viņš ir, ko viņš dara, kas viņam patīk.
P.S. es pajautāju saviem un draudzenes meitai vai viņi pazīst kādu latviešu bērnu. Līna uzreiz nosauca sevi, pārējie apmulsa. vēlāk kad jautāju par latviešu dziesmām, kā pirmo sāka dziedāt "daudz baltu dieniņu", pēc tam "skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj" un beigās "paldies latiņam, latiņam, latiņam tral-lal-lal-lā". baigias mikslis. es vienmēr esmu pārsteigta, kas no tā visa, ko ar bērniem dara un runā, paliek viņiem atmiņā un kas izkūp kā dūmi gaisā.
7.5.14 11:29
tēmas, kas šobrīd nodarbina mani:
a) kas ir "latviešu bērns"?
b) kā pēc iespējas elegantāk atvadīties no darba devēja
c) kā atrast jaunu darbadevēju, kas mani lutinātu vismaz tik pat ļoti, cik esošais.
d) kā nosargāt Annu no viņas pašas
Stefans ir tik ļoti pārņemts ar savu darbu un maratonu. viss liekas esam milzīgs haoss, bet man liekas, ka es atkal dzīvoju pilnasinīgi šeit un tagad.
4.5.14 17:43
vakar biju lidlaukā.
plānā bija tikai aizvest kaut ko pusdienās iegraužamu un braukt projām, bet kaut kā tas viss pasākums ievilkās.
parunāju ar vienu, ar otru.
pārsteigta uzzināju, ka mans vīrs mani ir gaidījis pārbraucam(man viņš tā rezervēti izrādīja savu sajūsmu :D). vairāki ļauži to pieminēja. gandrīz visi zināja, kur esmu bijusi un kur ne ("dzirdēju, ka Tu netiki Nebelhornā..."). bija jauki.
bet pats foršākais, ka sīkie apķēpāja duo diskusa spānu galus. iespējams sīko bērni būs lieli, bet diskus vēl lidos ar Makša, Līnas un Timija plaukstu nospiedumiem.
Atkāpe:
Starp citu, kopš uzzināju, ka Hepberna visu dzīvi mocījusies ar kompleksiem par savu ķermeni, es sāku mīlēt savējo vairāk. nu man ir liels dibens. nu un? manam intelektam un šarmam vajag daudz vietas!