vakar pēcpusdienā salādēju visus bērnu un stūmos uz dārzu zāli pļaut.
pusceļā sāka gāzt lietus.
ipick!
mirkli stāvēju lietū ar cerību - tūlīt pāries. mākoņi tādi nedraudīgi izskatījās.
pēc mirkļa sāka gāzt stiprāk un tā nu mēs jozām atpakaļ uz mājām.

šodien ir joprojām nomācies, bet es esmu stingri apņēmusies likvidēt vismaz daļu zāles.
lai plīst vai lūst!
negaidīšu nekādu pēcpusdienu, ņemšu Anni padusē un iešu tagad. gan viņa parāpos pa kalnu un noplīsīs. galvenais, lai nav histēriskās kliegšanas un bailes no pļāvēja.