Kamēr frendliste kaifo par Scottish play, es biju garlaicīgos Kabalas noslēpumos. Haltūra, man šķiet. Tik Āboliņš izvelk (un epizodiski Razuma). Un ja jums patīk Satī, tad pēc šīs izrādes vairs nepatiks: nodrillē līdz pulsa zaudēšanai.

Toties pēc tam labs noslēgums Ļeningradā un gājiens mājās ar kājām un Devendras jauno albumu, kurš ir ļoti brīvs. Akustisks, elektronisks, spāniski/vāciski/anglisks. Brīžiem skan tā, kā mēdz skanēt galvā melodija tad, kad tuvojas drudzis: tā klusiņām, bet ļoti noturīgi. Bet Devendras gadījumā tas ir patīkami.