"Dieviņš pillā".
Lai kā cienu aktrisi, nevar pusotru stundu nospēlēt tikai ar tipāžu. Tam vajadzīgs arī tēls un tā attīstība. Šeit vienīgā attīstība bija piedzeršanās. Minētās izrādes režisors reiz minēja, ka svarīgākā teātra režisora īpašība esot laba gaume. Streipuļošanas aina bija totāli bezgaumīga: aktrise G.Z. gāžas gultā, krīt no tās ārā, apgāžas uz taburetes, kājas pa gaisu, ha ha ha, es nevaru, cik labs teātris.