Iedomājos skaņdarbu:
Ir X vijolnieki, kuri sēž izvietoti dažādā attālumā no klausītāja.
1. vijolnieks gluži blakus, 2. nedaudz tālāk, utt.
Pēc konkrēta signāla viņi visi VIENLAICĪGI nospēlē katrs savu konkrēto noti, ko komponists ir uzrakstījis.

Klausītājam izveidojas vienota melodija, jo katra nākamā skaņa, atkarībā no attāluma, pie viņa nonāk nedaudz vēlāk.

Problēma: katra nākamā skaņa būs arī stipri klusāka, bez tam būs pagrūti atrast arī tik lielu koncertzāli, lai varētu uzrakstīt pieklājīga garuma skaņdarbu.