kā parasti. piecelies, izdzer kafiju, pēc tam vēl vienu, iekurini krāsni. mazs apjukuma brīdis, kurā nevari saprast, ko īsti iesākt, kāpēc šeit esi un ko dari. paraudi. noskaties filmu. ieslēdz mūziku, izslēdz mūziku. uzvāri vēl vienu kafiju. saki sev, ka būtu jādara kaut kas prātīgs, ka šādi tu iznieko dzīvi - savu vienīgo dzīvi. kafiju dzerot, domā par to, ka būtu jāglezno vai jāpabeidz iesāktais stāsts. nu labi, ja nevari neko citu, vismaz ej uz veikalu, nopērc pienu. vai arī noslauki kāpnes un sakārto jucekli virtuvē. bet tu sēdi un refrešo Cibu un Feisbuku, paspēlējies ar kaķi, noklausies Jūtubā dziesmu, kuru kopš vakardienas esi dzirdējusi jau kādas divdesmit reizes. Tu domā par Mailijas Sairusas veļu, par to, cik viņai skaisti zobi, par to, ka tu gribētu tādus zobus un tādu veļu. tad tu vairs nezini, ko iesākt. tu nedari neko. laiks iet. laiks. laiks.