Divos teikumos
Sapnī redzēju, kā rakstu Cibā par to, ka vasara pagājusi pārāk ātri un neesmu paspējusi ne atpūsties, ne arī izdarīt to, ko biju cerējusi izdarīt, un vēl sapnī iedomājos par to, ko gan teiktu Dienasgrāmata, ka varbūt pārāk garlaicīgi tādi nožēlas pilni ieraksti, un tad pamodos un sapratu, ka tas bija tikai sapnī, bet, jā, patiešām, vasara ir aizgājusi, un es nepaspēju ne atpūsties, ne kaut ko uzgleznot, ne pienācīgi sagatavot Rīgas māju ziemai, esmu tikai joņojusi un centusies visu paspēt, pa brīdim paceļot skatu augšup un ieraugot ainavas, debesis, garām skrienošos mākoņus. Tāda vasara.