Šodien pusdienlaikā mēģināju atvērt Cibu, bet tur rādīja, ka kaut kāds errors - mēģiniet vēlāk. Sabijos, ka jūs pazudīsiet. Un ar ko tad runāšos šajos nemierīgajos laikos?

Man pagaidām nekādi neizdodas iemājoties. Esmu darbā kā parasti. Tas, ka atcēlās performanču pasākumi, dod man iespēju maketēt iekrātos darbus arī nedēļas nogalē. Birojā esmu viena pati, tātad sociālā izolācijā kā valstī noteikts.
Galva sāp. No maketēšanas, no ziņu gaidīšanas, no domām par tuvajiem, par sevi, par dzīvi.

Kā jums klājas?