Transformeri
Jums arī tā gadās?
No rīta piecēlos, saģērbos, izgāju no mājas. Drēbes kā jau drēbes. Bikses, plāns džemperītis pavasarīgā krāsā. Auskari. Braucu ar velo. Braucu, braucu un saprotu, ka nevaru izturēt. Tās drēbes. It kā normālas drēbes, bet nu kaut kā man nav labi. Es jūtos neglīta, noplukusi, kaut kāda resna un vienlaicīgi kā maisā iekāpusi. Un viss tā kā šļūk, tā kā spiež, tā kā nepareizi. Arvien grūtāk elpot un uz cilvēkiem vispār negribas skatīties.
Piestāju pie lielveikala nopirkt pusdienu salātiņus. Pēc pusstundas iznācu tērpusies kleitā, kas izskatās kā pagarināts kombinē, un džinsu jakā. Vienīgi kurpes un auskari vecie. Džinsu jaka man nav bijusi kopš pusaudzības. Un šodien man to jaku vajadzēja kā ēst. Iegāju džinsu veikalā, pirmo uzmērīju un nopirku. Ir. Turklāt ar atlaidi. Mana jaka. Ceru tagad kādus 10 gadus ar viņu draudzēties. Kleitai ir tāds šķēlums sānos, ka braucot ar ričuku, kāju var redzēt gandrīz līdz ribām. Būs jāizdomā kāda saspraude.
Bet jūtos es labi. Nekas vairs nespiež, nešļūk un nežņaudz. Ja nu vienīgi maciņš.