Majās pārnācu ap pusnakti. Protams, ar nejaušo teātri nebija gana, vēl arī aizskrēju pie D. uz ķirbju kūku un izmēģināju darbošanos ar kinētiskajām smiltīm. Tās ir ļoti dīvainas - sajūta tāda, it kā spēlētos ar dzīvu organismu. Kāda citplanētošu dzīvā būtne, kas pati no sevis staipās, dalās un tad atkal salipinās kopā.
Vakardienas kultūrtrakums bija vai nu pilnmēness izraisīts vai arī tā bija uzlādēšanās pirms jauna superaizņemtības posma. Šorīt sarakstīju visus tuvākajās nedēļās paveicamos darbus - ai, ai, ai. Cita starpā jātaisa dizains mūzikas diskam, un par to es ļoti priecājos. Taisīt diskus ir tāpat kā būvēt instalācijas, tik pat iedvesmojoši un brīvi.
Un vēl - vakar pa ceļam no izstādes uz teātri lasīju KD publicētos Agritas Grīnvaldes dzejoļus. Daži no tiem stipri iedarbojas un turpina skanēt domās.
http://www.diena.lv/kd/lasitava/agrita-grinvalde-metamorfozes-14051874