| pc | Jan. 4th, 2026 @ 09:41 am |
|---|
|
parasts citāc:
Kāpēc vispār ir emigrācija? Atbilde ir valdības gudrajā un viedajā plānā, kas tiek realizēts jau krietnu laiku. Plāns ir sekojošs- radīt Latvijā, īpaši reģionos, tādus apstākļus, lai cilvēki nevarētu eksistēt- likvidētas skolas, atņemta medicīna, 49% reģionu ceļu ir katastrofālā stāvoklī, ziemā un šķīdonī vispār nav izbraucami, jo netiek kopti, nav darba vietu, tuvākais benzīntanks 45 km utt., utjpr. Tas cilvēkus spiež aizbraukt vai nu uz Rīgu, vai emigrēt. Kas notiek tālāk? Cilvēks emigrācijā pelna naudiņu un sūta to uz Latviju saviem palikušajiem radiem- vecākiem, vecvecākiem un tiem, kas vairs nespēj emigrēt. Valstij šajā brīdī iestājas “pļaujas laiks”, un atliek šo naudiņu atņemt ar plēsonīgu nodokļu'(PVN pārtikai vien ko nozīmē!), nodevu, Latvenergo tarifu, obligāto maksājumu un sodu palīdzību. Par sodiem rakstu tāpēc, ka daļa ļaužu šo naudiņu nezināšanas pēc pārskaita uz Latvijas radinieku bankas kontu, un tad ieslēdzas VID- tas un tas nav deklarēts likumā noteiktajā kārtībā, par šito jāmaksā papildus nodoklis utt. Valstij nav jāattīsta infrastruktūra, lai cilvēki varētu dzīvot, bet jāatņem, jādīrā un jāiekasē! Šis ciniskais biznesa plāns nolādēti labi darbojas. Un visi “reemigrācijas plāni” ir darbības imitācija ar diviem mērķiem- rodas silti beņķi partiju bonzām un viņu radiem, un nekas nav jādara, otrkārt, tiek imitēta vētraina darbība- tā ir tāda kā nūjas grabināšana samazgu spainī, ar ko nodarbojas valsts.
/https://www.la.lv/ta-ir-pilnigi-tuksa-un-bezjedziga-lieta-arnis-kaktins-visai-kritiski-verte-reemigracijas-pasakumus-valsti |
| | Jan. 3rd, 2026 @ 04:13 pm |
|---|
| | Jan. 3rd, 2026 @ 03:50 pm |
|---|
|
Pirms dažiem gadiem Netflix bija jaunā spīdīgā lieta, bet viņi sen ir kļuvuši par savas veiksmes upuri, mēģinot atkārto to pašu formulu. Visas labās lietas, ko es varu nosaukt, kas ir atrodamas Netflix, nav mainījušās jau gadiem. Un nez kāpēc man rodas sajūta, ka jaunā spīdīgā lieta šinī nišā ir Apple TV. Viņiem bija pabriesmīgs saturs, kurā sāka parādīties labas lietas, un pēdējā laikā ir arvien vairāk lielisku lietu. Slow Horses bija fine, Murderbot man patika, bet Pluribus es jau sauktu par lielisku.
Es jau kādu laiku pamanīju, ka pieaug haips par šo seriālu, bet palasot aprakstus, es vēl nebiju gatavs investēties. Bet ja Drew Gooden man saka, ka tas ir labs, es tam sāku ticēt. Un jā, viņam atkal izrādījās taisnība. Sižets brīžiem paredzams, bet ne kaitinošā veidā, jo diezgan bieži ir grūti izspēlēt sižeta virzību citādāk. Nav jau Game of Thrones, kas apzināti tēmēja uz WTF, kas mani mostly atstāja vienaldzīgu. Tai pat laikā šo seriālu ik pa brīdim nākas apstādināt, lai pastrīdētos par lietām, un manuprāt tā ir laba pazīme. Tas nav absolūti tups, un nav nevajadzīgi pārgudrs, un par daudzām lietām ir iespējams casually parunāt.
|
| | Jan. 3rd, 2026 @ 03:20 pm |
|---|
|
Šī gada "lieliskās" ziņas tikai nostiprina pārliecību, ka absurdisms ir vienīgais racionālais ceļš uz priekšu. Šī būs lieliska disene, kamēr pārējo pasauli pārņems liesmas. Iespējams cilvēce dalīsies gandrīz divās atsevišķās cilvēku sugās. Varbūt trijās, ja mēs atsevišķu sugu piešķiram egomanjakiem ar resursiem. |
| | Jan. 2nd, 2026 @ 06:45 pm |
|---|
|
Slinkums rediģēt veco tekstu, jo tad atkal jāliek rindkopas, tāpēc veikšu piebildi šeit. Par youtube kanāla jēgu. Izmantoju to kā savu uzmetumu katalogu. Sāku augšupot publiski, tāpēc tā arī turpinu. Galu galā prieks, ja kāds pavelkās no manas manieres. |
| J.G. nepieciešamības, sec.par būtisku V.G. solījumu | Jan. 2nd, 2026 @ 06:40 pm |
|---|
|
Šogad, 2026.gadā esmu apņēmies izpildīt šīs savā virzienā veltītās instrukcijas:
1. Sakārtot savu mūzikas katalogu, lai tas ir, galvenokārt, man pārskatāms - ieviešot šo sistēmu pēc atslēgas vārdiem / datumiem es pats vieglāk varēšu orientēties savā katalogā. Jautājums, kādā vidē labāk ieviest šo sistēmu. Varbūt kādam ir ieteikumi? Pie šī punkta: noslīpēt praktisku portfolio (tik pat labi grupas info vietne, kur var gūt iespaidus par šo aktuālo muzikālo ciklu, gan arī manas mūzikas vēsturi, cēloņiem).
Iemesls: Pārāk daudz nesašķirotas mūzikas. Manā U.U. youtube kanālā 2026. gada pirmajās dienās augšuplādēti kopā 339 video, no kuriem 324 augšupoti kā short videos (līdz 3 minūtēm), 15 - long. Visu short video ēru aizsāka 2024. gada 22.marta video, kur, jā, zinu, banāli, bet spēlēju mēģtelpā uz basa Tool - Schizm. Turpinot tādā garā, 2 gadu laikā 400 video bez sistēmas tos viegli pārskatīt, būtu Bābeles cienīgs neprāts. Daļa no video ir frāzējumi (līdz minūtei), taču liela daļa (virs 50% no video kopapjoma) plašāki muziklāli ceļojumi (līdz 3 minūtēm). Vēl viens būtisks iemesls - nekur internetā nav mans portfolio, jo nav bijusi īpaša nepieciešamība, jo līdz šim biju darbojies mūzikā tikai kā projekta zobrats nevis, teiksim, viens no idejas pirmstēviem (ok, ok, Lokators absolūti bija tāds projekts, kur mēs visi 3 bijām idejas pirmstēvi).
2. Izkristalizēt no esošā materiāla - vairāk, izdomāt no jauna - mazāk, taču ir jāsasniedz rezultāts "vismaz 30 min organiskas muzikālas kustības uz elektroģitāras, ko kopā ar Eleanoru un Karlīnu (un, iespējams, vēl kādu līdz šim neatrastu biedru/biedreni) novest līdz dzīvā šova cienīgam materiālam/DIY ieraksta materiālam". No līdz šim radītā materiāla uz šo brīdi var izvilkt aptuveni 15 minūtes autentikas.
Iemesls: pašrealizācijas, mazāk pašpietiekamības alkas. Savā ziņā tā ir naturāla progresija manas dzīves mūzikai - darba specifikas dēļ man ir iespēja sevi turēt augstā līmenī, paralēli apgūstot jaunas metodes, tehnikas, krāsas, skaņas (arī kā darba pienākums, bet arī kā dzīves pienākums). Nedaudz arī kā sekas tam, ka redzu, kā tiek mismenidžēts galvenais muzikālais dzīves projekts. Man tomēr dzīvē īsti nav nekā svarīgāka par mūziku, pašrealizāciju, līdz ar to ļoti būtiski ir efektīvas metodes, ātra nočekošana, vai metodika strādā vai vajag jaunu pieeju nevis ilga marinēšanās uz viertas bez jebkāda reāla progresa.
***
Atskatoties uz pagājušā gada solījumiem sev - esmu pavirzījies ne vien vienu, divus, bet gan visus trīs vai pat četrus soļus uz priekšu, lai kļūtu kreatīvi neatkarīgāks un pašpietiekamāks. Nedaudz lepojos ar sevi (nedaudz, jo zinu, ka varu labāk, viedāk, efektīvāk, bļē). |
| NY2026 | Jan. 1st, 2026 @ 04:35 pm |
|---|
|
Es nezinu, vai es savas atlikušās dzīves laikā tikšu tālāk par "God is a DJ" filozofiju, bet man patīk svinēt šo jocīgo tradīciju piešķirt cipariem pārdabisku nozīmi kopā ar weird ass cilvēkiem. Cienījama disene. |
| kur nu vēl labāku dāvanu no aizejošā 2025. | Jan. 1st, 2026 @ 11:12 am |
|---|
| vjg | Dec. 31st, 2025 @ 11:49 pm |
|---|
|
Veiksmīgu visiem jauno 2026.gadu!
Priekā! |
| | Dec. 31st, 2025 @ 11:20 pm |
|---|
|
Braucu mājās un prātoju cik forši būtu nosisties- kādam varbūt būtu bēdīgi, bet man gan vairs ne.
Laimīgu Jauno gadu |
| cdz | Dec. 31st, 2025 @ 12:55 pm |
|---|
|
cic dzejolīc:
Latvijas vēsture (Jaunākie laiki)
Mūsu zemes vēsture Jāstāsta bez jokiem.
Mēs vēl nesen Latvijā Lēkājām pa kokiem.
Pārtikām no mušmirēm, Krūmos velnu dzinām
Un nekādu kultūru, Protams, nepazinām.
Baiga tumsa valdīja, Nepārtraukti badi,
Kamēr beidzot pienāca Gaišie laimes gadi.
Austrumzemes valdniekam Laba daba bija.
Sērdienīšiem palīgā Tankus atsūtīja.
Mūsu zemes tirānam Bailēs kājas stinga.
Kas tad šim par ieročiem — Sētas miets un linga.
Pretī tādam pārspēkam Necelās tam roka.
Viņš tad arī padevās, Nokāpis no koka.
Austrumzemes valdniekam Kuplas ūsas bija.
Sērdienīšu asaras Prom viņš «izslaucīja.
Un, lai mums vairs nebūtu Ciešanu un moku,
Daudzus nosūtīja viņš Tur, kur vairāk koku.
Tā, lūk, vienā rāvienā Tikām saules vizmā
Un no akmens laikmeta Gandrīz komunismā.
Tālāk mūsu vēsturi Nav ko stāstīt gari.
Plūcās lieli valdnieki, Bija lieli kari.
Kam mēs, mazie, piederam, Lielie noprast lika,
Un, pa kājām maisoties, Mums visvairāk tika.
Nu jau mēs par cilvēkiem Pilnvērtīgiem kļuvām.
Nu jau varam uzskaitīt, Ko tad īsti guvām:
Kultūru un haltūru, Kubiešu, «greipfrūtus».
Klāt vēl vienu valodu Un gaļas subproduktus.
Bet, ja kāds no iedzimtiem Grib vēl rāpties kokā,
Piezvanām uz Maskavu — Un atļauja ir rokā!
/(c) tas pats V.Artavs |
| dz | Dec. 31st, 2025 @ 12:42 pm |
|---|
|
dzeja, iespējams, ka jau publicēta šeit:
Bij jauka dzīve zaķīšiem
Un vietas bija daudz,
Bet savairojās jenoti,
Un zaķi korī sauc:
— Ar jenotiem, ar jenotiem
Ir pilni meži jau.
No jenotiem, no jenotiem
Mums glābiņa vairs nav!—
Grib zaķīt uzkost burkānu,
Skat, jenots to jau ēd.
Grib zaķīts alā sildīties,
Bet tur jau jenots sēd.
Kā kungi jūtas jenoti,
Jo kauns ir viņiem svešs.
Tiem pieder visa pasaule,
Ne tikai zaļais mežs.
Kad sērga mežā ielaista,
Nav viegli vaļā tikt.
Gan zaķīšiem, gan ezīšiem
Būs prātus kopā likt!
/(c) V.Artavs |
| Femobook A2 | Dec. 31st, 2025 @ 12:15 pm |
|---|
|
Varu painfluencēt kafijas dzirnaviņas. Femobook vārdu es biju dzirdējis iepriekš, bet tagad viņiem ir parādījušās elektriskās kafijas dzirnaviņas ar kodu A2. Gan jau par simts eiro var nopirkt arī labākas rokas kafijas dzirnaviņas, bet elektronisko dzirnaviņu segmentā šis ir bengeris. Es nepārskatāmā nākotnē biju sev jau iezīmējis vienas citas par kādiem divsimts eiro, bet uzzinot par šīm, es nolēmu baigi neatlikt. Tas lētums nāk no plastmasas korpusa, bet ieraugot viņas dabā, man jāsaka, ka tā ir labāka plastmasa, kā es biju iztēlojies. Statiskā elektrība, protams, all over the place, bet ar to es rēķinājos. Un no Taivānas viņas atnāca negaidīti ātri, neskaoties uz svētku sezonu. Viņi pat speciāli pielika Latviju, lai es viņas varētu arī pasūtīt.
Ja nu kādam aktuāli, you're welcome!
|
| Gada kopsavilkums, ja tā paskatās | Dec. 31st, 2025 @ 10:09 am |
|---|
|
iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti"
Sāksim ar pirmo
tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski.
Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha.
Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā.
Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu.
Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti.
Tad virzĀmies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli.
Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome tikmēr sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi,
Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru.
Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām.
Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji.
Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā.
Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā.
Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigU kakla ielokā, ir.
A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu, mentālu veselību un kādu oriģinālu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri. |
| | Dec. 31st, 2025 @ 06:59 am |
|---|
|
Tātad, lai viss nepaliktu,
starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības.
Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT:
1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli;
2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti;
3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai;
4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās;
5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas;
6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves.
7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt.
Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem.
Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas |
| | Dec. 30th, 2025 @ 06:31 am |
|---|
|
Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri:
https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xxp284
P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut?
Danke |
| Labrēt | Dec. 30th, 2025 @ 06:16 am |
|---|
|
Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,...
šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs.
Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir.
Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem.
Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink.
Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes.
Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi.
Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViLgqJM
Ja atdzimt, tad tikai šeit.
Turiet īkšķus.
Bučas |
| lgri | Dec. 29th, 2025 @ 11:56 am |
|---|
|
laba, un galvenais - reāla ideja:
***
Latviešu lielāko uzņēmēju domnīca "Laser" sagatavojusi Latvijas nākotnei četrus scenārijus. Visbēdīgākais no tiem saucas "Vientuļā" Latvija. Taču arī tas man liekas balstīts uz nepamatotu optimismu. Pie šī scenārija Igaunija jau galīgi aizgājusi līdz ar Somiju, Lietuva - galīgi savienojusies ar Poliju un Latvija palikusi - arī galīgi viena pati.
daudz ticamāks pareģojums būtu, ka Latvija tiks sadalīta divās daļās - Vidzemes teritorija kļūs par Igaunijas pagarinājumu (ja ne juridiski, tad ekonomiski), bet Kurzeme, Zemgale, Latgale ar laiku taps par Lietuvas ekonomisko telpu. Faktiski (kas attiecas uz Kurzemi (un Latgali, un Vidzemi)), tas jau ir sācies.
Katras valsts labklājības pamats ir resursi, ko tā spēj piedāvāt. Cilvēki, daba, ģeogrāfiskais novietojums, citi faktori. Kādi tad ir mūsu rīcībā?
Ja pieņem, ka Latvijas unikālie resursi ir daba un klimatiskā josla uz globusa, tad jājautā: ko tad mēs varētu iesākt ar šo gigantisko tukšo mežu, kas saucas Latvija? Varbūt piedāvāt to kā ideālo vietu, uz kuru vecumdienās pārcelties Eiropas turīgajiem iedzīvotājiem? Kuru veselība vairs nespēj sadzīvot ar Dienvideiropas neiespējami karstajām vasarām vai kuriem vairs nav komfortabli palikt Rietumeiropas musulmaņu pārņemtajās valstīs, kur pilsoņu karš kļuvis par ikdienas fonu? Līdzīgi kā bagātie amerikāņu pensionāri pārvācas uz Floridu pavadīt pārtikušas vecumdienas, Eiropas naudīgie seniori varētu pārvākties uz Latviju? Varbūt mūsu "Nokia" būtu masveidīga kompaktu ciematiņu būvniecība, kas speciāli paredzēti turīgu ārzemju pensionāru vajadzībām. Ar atbilstošu infrastruktūru, veselības aprūpi, kultūras programmu? Šādam mega biznesa projektam, kurā iesaistītos visa valsts, mums visi resursi it kā būtu - daba veselīgām pastaigām priežu mežos, kokmateriāli celtniecībai, cilvēku resursi apkalpojošam un medicīnas personālam. Arī kultūras piedāvājums, kas daudziem vecajiem eiropiešiem no svara. Latviešu arhitekti varētu izstrādāt veselus ciematus ar unikālu konceptu - "ideālās vecumdienas". Nevis veco ļaužu pansionātus nevarīgiem un nespējīgiem, bet ciematus aktīviem un vēl sprauniem turīgiem pensionāriem. Mazas mājiņas 1 vai 2 cilvēkiem (bērni jau vairs pie viņiem nedzīvos), veselības centri ar augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi, baseini, restorāni ar deju zālēm, kur latviešu mūziķi spēlē 70.-80. gadu vecos labos gabalus un tādā garā.
***
https://nra.lv/viedokli/alvis-hermanis/510112-paregojumi.htm
//atjaunojam hercogisti, robeža pa Lielupi, Puzē pie ezera iežogotā teritorijā jau ir gatavs pirmais viesu nams. |
| BB | Dec. 28th, 2025 @ 11:42 am |
|---|
| | Dec. 28th, 2025 @ 11:33 am |
|---|
|
izaicinājums
vārds, kuru vairs ciest nevaru. vai tu palasi ko, vai paklausies, vai skaties. izaicinājums izaicinājuma galā. absolūts nevārds. kādreiz, kad es jaunāks biju, cilvēkiem bija problēmas, neērtības, sarežģītības u.t.t. tagad nekā cita nav. tikai izaicinājums, jebkurš pat sīkākais pirdiens ir izaicinājums. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}