| dt | Jul. 10th, 2026 @ 03:55 pm |
|---|
|
dienas teema:
https://arvamus.postimees.ee/8504279/rene-liiver-tuulikud-loovad-rundekoridore-lagunes-maailma-parim-ohutorje-mis-saaks-veel-balti-riikidest
Vēja elektrostacijas Baltijā: Kā jūras un sauszemes vēja elektrostacijas traucē NATO radaru pārklājumu, pretgaisa aizsardzības ķēdes un sabiedroto spēju reaģēt.
Baltijas valstis sasniedz punktu, kurā enerģētikas politika un valsts aizsardzība vairs nav paralēli mērķi, bet gan tiešā konfliktā. Plānotās jūras vēja elektrostacijas Baltijas jūrā un lielie sauszemes vēja elektrostacijas piekrastē un iekšzemē radīs pastāvīgu radaru aptumšošanas zonu, kas vājinās NATO austrumu flanga agrīnās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa aizsardzības un sabiedroto spēju palīdzēt Baltijas valstīm krīzes gadījumā. Tā vairs nav tehniska nianse, bet gan stratēģisks risks, kas ietekmē visa Baltijas jūras reģiona drošību, tostarp Zviedrijas un Somijas, kuru aizsardzības plānošana ir atkarīga no atklātās jūras radaru pārklājuma.
Radariem vējdzirnavas ir visgrūtāk atrodamais objekts. Lāpstiņas pārvietojas ar ātrumu līdz 300 km/h, radot spēcīgu Doplera troksni, kas pārklājas ar lēni lidojošu dronu ātrumu. Masti rada pastāvīgu ēnu, aiz kuras objekti radaram kļūst neredzami. Radioviļņi atstarojas no lāpstiņām un mastiem, radot daudzceļu atstarojumus, kas formē "spoku mērķus". Radaram ir jāfiltrē tūkstošiem viltus signālu sekundē, kas nozīmē, ka skaitļošanas jauda tiek tērēta vēja turbīnu radītā trokšņa novēršanai, nevis reālo mērķu izsekošanai. Doplera traucējumi, daudzceļu starojums, ēnošana un skaitļošanas slodze ir fiziskas parādības, kuras nevar "likvidēt" ar programmatūru. Ne mazāk bīstamas ir arī uz sauszemes bāzētās vēja turbīnas. Lielas vēja elektrostacijas Ida-Viru apriņķī, Dienvidigaunijā, Latvijā un Lietuvā rada pastāvīgu radara ēnu, kas pārklāj zemu lidojošus koridorus. Šie koridori ļauj droniem un spārnotajām raķetēm pārvietoties nemanīti desmitiem kilometru.
Vēja stacijas degradē Baltijas valstu aizsardzības spējas ātrāk, nekā tās var uzlabot. Papildus vēja parki tiks uzcelti 2–3 gadu laikā. Radaru tīkla modernizācija — pasīvie radari, multistatiskās sistēmas, aerostati, sensoru sapludināšana, jauna programmatūra, jauni inženieri — aizņem 5–10 gadus. Ukrainas pieredze rāda, ka pat bez vēja parkiem viņiem bija nepieciešami 5 gadi, lai izveidotu funkcionējošu gaisa telpas novērošanu un aizsardzību pret droniem. Baltijas valstīm nav šāda laika.
Ja vēja parki tiks uzcelti pirms radaru tīkla atjaunināšanas, radīsies aizsardzības plaisa, ko nevarēs aizvērt. Tuvo Austrumu konflikts parādīja, ka superradari neglābs, ja tiks pārtraukta "nogalināšanas ķēde". Baltijas valstis nevar atļauties situāciju, kad tās pašas rada pastāvīgus radaru pārtraukumus Baltijas jūrā un iekšzemē. Tas vairs nav enerģētikas politikas jautājums. Tas ir valsts aizsardzības jautājums vistiešākajā nozīmē — un tas attiecas arī uz NATO dalībvalstu spēju saskaņā ar 5. pantu vispār palīdzēt un aizsargāt Baltijas valstis. |
| jūlijs | Jul. 10th, 2026 @ 11:13 am |
|---|
|
aizvakar atbraucu mājās pa Raunas ceļu un ierakstīju par to ierakstu šeit. un kas notika apm 24h vēlāk? es atkal braucu mājās pa Raunas ceļu un brīžiem biju lielā neizpratnē par savām izdarītajām izvēlēm. bet nu Volvo jau tāpat ir iztecējuši 2 amīši un salūzusi atspere un bukses pagalam - ko nu vairs. pa ceļam redzēju ļoti daudz zaķus. ir kaut kāds zaķu laiks?
citās ziņās - vasarās pa LR1 skan tikai tas jocīgais Anša Pavasara raidījums par visādiem nezināmiem, bet vienlaikus ļoti slaveniem mūziķiem. lai kurā diennnakts laikā neieslēgtu radio - tur ir Ansis Pavasaris. vēl viena ultimate vasaras sajūta :D
vēl citās ziņās - kaut kad pēdējās dienās - laikā no 8. jūlija 16.00 līdz šim rītam - ir (daļēji) nolūzusi plūme un iegāzusies manās dobēs. dzīvesbiedrs nesen ar pārcilvēcīgiem spēkiem likvidēja tai blakus esošu vecu, bet joprojām dzīvu un ar plūmi savienotu celmu. plūme laikam apvainojās, ka tika noslepkavota viņas vecmāmiņa.
un citās, citās ziņās - Rikardo ir kaut kādas jocīgas un aizdomīgas attiecības ar žagatu. žagata regulāri nāk pie Rikša un ļoti tuvu žvadzina viņam sejā. dzīvesbiedrs reiz krūmājā uzgāja, ka Riksis un žagata sēž viens otram pretī un žagata kko bļaustās. ieraugot, ka tuvojas mans dzīvesbiedrs, abi izskatījušies pieķerti un uzreiz devušies katrs savā virzienā. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}